tas tiesa. bet mana naivā sirds tomēr cer, ka tā varētu būt patiesība. (vienreiz man kaut kas tamlīdzīgs izdevās ar dīķa vardēm :D tad gan es vēl nebiju lasījusi šo stāstu un nevizualizēju nekādu mīlestības stariņu, bet vienkārši mierīgi sēdēju dīķmalā ar iemērktu roku ūdenī. un pēc kāda laiciņa lēnām un nedroši klāt sāka peldēt varde, uzrāpās uz manas plaukstas un tur sēdēja. nezinu, varbūt viņai mana roka likās kā koks, lapa, vai kaut kāds cits objekts, uz kura var piesēst :D bet nu sajūta bija forša, jo parasti, kad tuvojos dīķim, visas vardes no bailēm ar plunkšķi pazūd kaut kur ūdenī.)

gaidīšu stāstu par taviem piedzīvojumiem ar kaijām vai citiem zvēriem :)