zirgi

esmu atpakaļ un jūtos kā lupata. kā labi pastrādājusi lupata.
tikšana līdz zirgiem bija diezgan pasmaga - pūta tāds pretvējš, ka pat braucot pa taisnu ceļu jutos tā, it kā mītos pret kalnu. bet nu vismaz nelija, un galā nonācu diezgan fiksi. (:
sākumā paskatījos, kā zirgiem griež nagus, izsukāju diviem asti, krēpes un arī visu pārējo, sabužināju aitas, un tad jau varēju ķerties klāt pie jāšanas. jopcik, sajūtas vienkārši ideālas. pirmo reizi lēkšoju ^^ njā, un vienreiz lēkšojot man kājas izslīdēja no kāpšļiem un es gandrīz nomaucos, hā. bet tas pat nebija bailīgi. un vēl uzzināju kā var uz zirga "atviegloties" (superīgs termins :D), lai rikšojot tik daudz nekratītos un nelēkātu pa segliem (respektīvi - neatdauzītu dibenu). man gan vēl tas jāpatrenējas xD
nokāpjot no zirga gan bija tāda jocīga sajūta kājās. visi muskuļi-adduktori bija tik vāji, ka gribējās stagāt ar platām kājām kā kovbojam xD

bet visforšākais bija tas viens brīdis, kad rikšojot sajutos kā jātu ar savu zirgu pa savām pļavām, matiem vējā plīvojot. laime.