bijām omes brāļa laukos. mani vēl arvien valdzina lauku burvība un miers, un viss tur liekas tik skaisti. nezinu, iespējams mani uzskati par dzīvi laukos ir diezgan utopiski, jo vienmēr taču esmu redzējusi tikai rezultātu, un īsti nezinu, cik liels darbs jāpieliek, lai viss izskatītos un augtu labi. bet vienalga, tomēr kaut kā liekas, ka es tiktu galā (: gribu savu zemi!

un man uzbruka bite. :}