Bez kādiem čau
Gadu no gada rēķinādamies, ka
Putnu kāsis arvien retāk atskatīsies uz tevi,
Ka tā, kas rudens lapu zupu vir,
Jau tūliņās klaudzinās pie katla,
Tikai augstāku apkakli izvēlies
Kā dambi pret bronhītu, astmu un citu slimību paisumiem,
Un pirkstu kailajos zaros
Starp pamestu sapņu ligzdām
Monētu grozi kā tādu pilnmēnesi,
Kas ziemas vakarā tev acīs ieguls,
Un tikai dieva suņu taka,
Viņam vienam zināma,
Sniega pītēs skries kā čūska
Debesīm zvīguļojošu ādu metot.