Izradas, ka ir pat tada smieklu terapija.

Hi hi – ha ha jeb slimību lielākais bieds - smiešanās

Tāpat kā krāsu terapija vai aromaterapija, arī smieklu terapija ir atzīta par alternatīvu metodi, kā bez ķīmiskiem medikamentiem un nepatīkamām procedūrām aizmirst vai mazināt savu veselības problēmu izpausmi.

Smieklu terapija ir viens no psihoterapijas virzieniem, kas izveidojies pagājušā gadsimta 60. gados ASV, taču smiekli kā terapeitiska metode sāpju mazināšanai pielietota jau 13. gadsimtā.

Pirmo reizi humoru kā ļoti efektīgu līdzekli slimības apkarošanā aprakstīja Normans Cousin 1964. gadā, kad viņš, pārciezdams muguras saistaudu sairšanu un neciešamas sāpes, nolēma izmēģināt smieklu terapiju profilaksei. Izrādījās, ka, kārtīgi izsmejoties 15 minūtes no vietas, viņš sev var nodrošināt 2 stundu saldu miegu, turklāt bez muguras sāpēm.

Smiekli ir labs antistresa līdzeklis — arī visekonomiskākais un visvienkāršāk pielietojamais.

Smejoties labi atslābst muskuļi, tiek veicināta un uzlabota asinsrite un samazinās stresa hormonu (epinefrīns un kortizols) izdalīšanās.

Smiešanās un prieka sajūta veicina vispārēju pašsajūtas uzlabošanos. Priecājoties paātrinās sirdsdarbība, ķermeņa temperatūra kļūst siltāka, parādās labsajūta.

Smiešanās ietekmē cilvēka hormonālo sistēmu. Smejoties veidojas C vitamīns un stiprinās cilvēka imūnsistēma. Pētnieki ir atklājuši, ka smiešanās rezultātā palielinās antivielu daudzums (piemēram, imunoglobīns A) tieši deguna gļotādā un elpceļos, tāpēc tas pasargā no dažādiem vīrusiem, baktērijām un mikroorganismiem. Tāpat pētnieki apgalvo, ka smiešanās mūsu imūnsistēmai ir ļoti nozīmīgā, lai izvairītos no tādām nāvējošām slimībām kā AIDS un vēzis.

Lai pazeminātu asinsspiedienu palīdzēs smiešanās. Kāpēc gan tā? Iemesli, kāpēc cilvēkiem ir paaugstināts asinsspiediens, ir iedzimtība, tuklums, bet visbiežāk — stress. Ir pierādīts, ka pēc apmēram 10 minūšu ilgākas izsmiešanās asinsspiediens nokrītas par 10 līdz 20 vienībām. Savu veselības problēmu ar smiešanos vien neaizdzīsi, tomēr tā var kļūt par tādu kā asinsspiediena kontrolēšanas veidu.

Smiekli mazina arī sāpes, jo smiešanās palielina hormona endorfīna veidošanos, kas ir dabīgs sāpju mazinātājs. Tādējādi smiešanās atvieglo dzīvi tiem, kam ir sāpes mugurā vai spazmas muskuļos, tiem, kuri cieš no artrīta.

Smiešanās liek izskatīties jaunākam. Cilvēks savas dzīves laikā nodarbina visus savus ķermeņa muskuļus, bet sejas muskuļiem slodzes allaž ir par maz. Smiešanās ir vislabākais sejas vingrojums. Kad jūs smejaties, seja kļūst sarkana, tai pieplūst asinis. Tas savukārt lieliski baro sejas ādu un liek tai kvēlot.

Bet viena minūte smiešanās slodzes ziņā ir tas pats, kas 10 minūtes nodoties airēšanas sportam. Smiešanās stimulē asinsriti un sirdsdarbību gluži tāpat kā jebkurš aerobikas vingrinājums. īpaši piemērota smiešanās ir cilvēkiem, kuriem ir mazkustīgs dzīvesveids.

Briesmīgi drūma noskaņojuma gadījumā
Paņemiet starp zobiem tievu zīmuli - tā, lai mutes kaktiņi atstieptos iespējami tālāk uz sāniem. Psihologi eksperimentā ir pārbaudījuši, ka šādi mēs smaidām automātiski un - automātiski jūtamies arī labāk. Noskatieties kādu komēdiju, izlasiet dienas jokus internetā, grāmatā, žurnālā vai klausieties, ko citi jautru stāsta. Tāpat varat iemācīties pasmieties pats par sevi. Tā jums vienmēr būs pa rokai labs uzjautrināšanās iemesls. Un galu galā arī dzīve kļūs vieglāka.

“Katra diena, kurā neesi smējies, ir pazaudēta diena.” (Čārlijs Čaplins)
“Smiešanās ir kā aspirīns, tikai iedarbojas divtik ātri.” (Groučo Markss)