VGC
Superīgs piektdienas vakars bija kopā ar vecajiem krabjiem VGC.
Un, neticami, mēs bijām pilnīgi visi! Tāda nereāla sajūta bija - gluži kā mājās, tiešām, starp savējiem!
Protams, brauciens izvērtās par kārtīgu piedzīvojumu, jo kurš gan būtu domājis, ka sniegs tur sasnidzis augstumā pāri celim?!
Sāksim ar to, ka iestigām un nācās saukt vietējos palīgā, lai izvelk mašīnu. Mūsu puiši bija kediņās, un pēc stundas ilgas mašīnas stumšanas un ceļa rakšanas kājas viņiem, maigi sakot, bija nejūtīgas.
Kad mašīnas bija novietotas uz iebraucamā ceļa, devāmies uz māju puisi kurināt kamīnu un sildīt karstvīnu. Ar zeķēm apkarinātais kamīns izskatījās diezgan smieklīgi.
Nācās padalīties arī ar savām drēbēm, jo puiši, protams, neiedomājās paņemt līdzi nedz maiņas bikses (vilka meiteņu :D ), nedz zeķes (vilka pirkstainās ar puķītēm), nedz jakas.
Bet tā sajūta ir tik fantastiska - brist pa aizputināto kādus 400m līdz mājai kopā ar foršajiem. Mēs tiešām esam tik atšķirīgi, bet ir kaut kas, kas mūs tik ļoti vieno.
Nosēdējām līdz 9 rītā, un miegs pat ne mirkli nenāca! Super!