DONE*

Visbiežāk asaras atbrīvo no nepieciešamības domāt un prātot, paskaidrot, pierādīt...<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />

Varbūt tā būs arī manā gadījumā?

Taču šodien viss beidzās. Vairs nejūtos piederīga skolai, kurā ik rītu vēlējos ieraudzīt savus Īpašos. Skumji, bet mūsu ceļi pašķīrās...

Un tik vien kā sevi centāmies apmānīt, dodot solījumus par jaukajām tikšanās reizēm.

Some moments I’ll remember, but some – I won’t never forget!