Apsveicu Mūža ļubestību.

Ar prātu saprotu, ka vairs negribu mēģināt, ka mazliet rociņa arī trīs…<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />

taču nevar atstāt šo sarunu nepabeigtu-man riebjas tā nepabeigtības sajūta.

Un šoreiz tiešām „rodas sajūta, ka neko vairs nejūtu.

Vai es tagad ko jūtu? Vai to daru principa pēc,jo esmu pieradusi?”

Varbūt sestdien būs vieglāk. Tad manīs!