.

Izraudājos tētim uz pleca – tik neticami vieglāk kļuva...vismaz uz brīdi. Sen tā nebij’ bijis...<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />

Un iemesls bija varen stulbs – gribu izraudāties 2008. gadā, lai Jaunajā gadā vairs nav jāraud.

Esmu apjukusi, bet saprotu vienu – ja pus gads pagājis bez rezultāta, tad 28 stundas ir pārāk īss laika posms, lai notiktu brīnums. Un vakardiena bija pēdējā tāda diena.

Bet nu...that’s just the way it it – things never gonna be the same!