Par 19.11.08, kad ar Mīļo izklaidējāmies no sirds*

Man bija brīnišķīgs piektdienas vakars!<?xml:namespace prefix = o ns = "urn:schemas-microsoft-com:office:office" />

Kopā ar mīļo atpūtāmies tā, ka sestdiena bija manāmi grūtāka kā parasti.

Sen mēs nebijām atpūtušās no sirds, izbaudot to, cik labi būt brīvām.

Taču sestdienas vakarā, esot kompānijā ar septiņiem jauniešiem, atskārtu, ka vēlos attiecības, vēlos mīlēt! Tik...nevienu no viņiem, neskatoties uz uzmanības apliecinājumiem.

Un cik ļoti man gribētus tādus Ziemassvētkus kā bija pagājušajā gadā...

vienīgi būt kādam līdzās, kurš ir tik ļoti tuvs un dārgs!

Man nepatīk spēlēt uz citu jūtām, taču esmu tik ļoti saaugusi ar savu „jauko” tēlu, ka tas notiek tik dabiski...Lai piedod man „dārgumiņš”!

Laikam jau par to skaļi nerunā, taču es nebaidos atzīties, ka materiālās vērtības man ir gandrīz tikpat svarīgas kā morālās.