Tā smagi. Pavisam.
Noticēju skaistiem vārdiem un solījumiem, kaut gan parasti neticu.
Es nemāku ticēt cilvēkiem. Visu laiku galvā rodas šaubas. Kā gan varu būt droša par citu cilvēku teikto, ja pati sev brīžiem neticu?
Un noticēju jau nevis tādēļ, ka esmu naiva, bet gan tāpēc, ka pati sev atklājos par ātru.
Pati sev iestāstīju un noticēju pirms laika. Tas arī viss.
Nepatīkams vilšanās brīdis. Tikai nezinu - sevī vai Viņā?