Šodien izvērtās varen' jauks vakars ar meičukiem.
Heh, tik dažādas, bet pārdzīvojumi tie paši.
Un man vajag tagad jaunus cilvēkus sev apkārt..lielā daudzumā.

Secinājums:
Tā sajūta, kad stāvi pie eglītes nošļukušajās, biezajās zeķubiksēs,
gaidi dāvanu, zinot, ka esi kārtīgi zīmuļus licis penālī un neesi apzīmējis burtnīcām vākus, bet Tev Vecītis pasaka:
"A, dāvanas nebūs!", tik nepaskaidro KĀPĒC....un joprojām stāvi neziņā, velkot nošļukušās zeķubikses.
(tā ir, kad aiziet, kad pamet, nepasakot)