Man vairs nepatīk dzeltenā krāsa.

Iespējams, ka to var nosaukt par spītību, lepnību, "dajebko", bet arī man ir savi principi.

Vienreiz es paciest varu, bet ne jau atkārtoti ļaušu sevi bez iemesla apvainot. Tā nu vairs nenotiks!

Tieši tādēļ - sāku dzēst bildes, kuras man tik ļoti gribējās saglabāt, izdzēstas ir arī īsziņas, kuras it pa laikam tika pārlasītas, kā arī pārrautas saites, kas nekad nav saistījušas.

Ar smaidu es eju uz priekšu! Un arī Tev laimīgu taciņu!

Redzēsim, kā man tas izdosies. Pēc nedēļas atskaitīšos pati sev.

Un, gandrīz citējot mīļo: "Mēs vairs netiksimies tur...kur jeb aizmirsti tiek Radi un "Draugi"!"