Man rudens patīk, tiešām, ar prātu patīk, bet tīri fiziski mans ķermenis to nespēj pieņemt. Mani no sirds tracina pāriešana uz 30den un vairāk zeķbiksēm. Mani tracina arī tas, ka zem jakas nevar uzvilkt vienkārši krekliņu, bet ir jāapsver, vai nebūs auksti un tā. Vēl es nevaru pieņemt, ka no rītiem, pirms izlīšanas no gultas, nodarbojos ar augstāko pašmotivāciju saņemties un izkāpt. Vēl man traucē tas, ka rudenī nevar vienkārši iet ar lietussargu, bet tas lietussargs jātur ar abām rokām un jācīnās, lai vējš to neizrauj. Vēl arī par cepurēm darba dienās man nepatīk, jo mati elektrizējas un, ierodoties darbā, paveras pārstedzošs skats. Tik daudz neērtību līdz ar viena gadalaika maiņu. Un ziniet, kas mani rudenī motivē visvairāk? Tas, ka, iestājoties ziemai, es par šo visu domāšu atkal!