Kā vīrs prom, tā man viss vienā ballēšanās. Tik vien šodien rātni sēžu mājās un taisu izmantotās literatūras avotu sarakstu. Piektdien iesvētījām kolēģes jauno māju Lielupē. Krīze ta` krīze, bet mājas Lielupē skaistas! Nakts vienā caurā miegā un sestdien nespēju turēties pie datora, zinot, cik ārā jauks laiciņš, tādēļ sazvanīju visus velosipēdistus un uzbrukām mūsu mazdārziņam talkas priekšvakarā. Uzbrukums gan prasīja kaudzi ar loģistikas, jo katrs braucējs no sava Rīgas gala. Un vēl smieklīgāk, ka mans jaunais vecais ritenis ticis beidzot pie sava vārda - maketeetaajs pa nakti paguva priekšējo riteni saliekt astotniekā! Saule dārziņā cepina kā traka, es, baltādainā, pat neaizdomājos, ka man taču jānosedzas. Rezultātā visa seja brūna, ar vasarasraibumiem un rokas apdedzinātas līdz elkoņiem. Saule kā dulla. Noskatījos naktī romantisko komēdiju un šodien visu dienu pie atsaucēm un literatūras saraksta noformēšanas. Labi, ka atnāca Lejiņa, izšķīrusies no sava vīra, ļāva man atvilkt elpu, uzcepu viņai savu meistaromleti un saldējumu. Visu dienu turpinu čunčināties ap visādiem sūda sīkumiem noformēšanā, kas prasa vājprātīgi daudz laika. Tā nu - dzeru savu ūdeni, rakstu vīram īsziņas, atraidu aicinājumus doties uz Jūrmalu laiskoties un domāju par to, cik daudz atkal ieplānots šajā gaidāmajā nedēļā.