Tula mani nobeigs. Pudienu esmu veltījusi, lai uzzinātu, kādā veidā varu viņu reģistrēt, un esmu nonākusi tieši tik tālu, ka "nekā", ja vien nav man reģistrācijas iepriekšējie dokumenti un dzīvs saimnieks, kas var apstiprināt pirkšanu. Runājot ar vienu antīko moču fanātu, kurš jau vairākkārt izbaudījis šo bēdīgo pieredzi, ieteica vairākas lietas, no kurām divi reālākie virzieni - "Latgalīte" ar dzīvu saimnieku vai donōrmoča saimnieku, kuram ir grāmatiņa. Saimnieku, vēlams, dzīvu.

Vienvārdsakot - izziņoju publiskajā telpā, ka pērku 1968. gada izlaiduma Tulas dokumentus un rāmja numura plāksnīti. Un uz brīdi īrēju saimnieku, vēlams dzīvu, lai piereģistrētu Tulu iekš csdd.