https://www.imdb.com/title/tt0064177/

Colossus: The Forbin Project (1970). Kolēģis ieteica kā hidden gem. Filma par to, kā AI pārņem kontroli.

Trampa NHI/UFO disclosure = konkrētās infosfēras apzināta pārpludināšana ar bullshit info, kas tiek publiskota .gov saitēs. To vēl varētu kaut kā transcendēt, bet, bļağ, šī infosfēra jau ir pārblīvēta ar apzināti taisītu bulšitinfu, lai garāmgājējam būtu nereāli tikt pie sāls.

Tuvākajā nedēļā pieteikšu sev divu nedēļu atvaļinājumu. Sarunāju sev retrītu būdiņā, netālu no Liepājas, 20min gājienā no jūras. Sarunāju no biedra viņa Tascam Portastudio 4 track kasešu maği, paķeru līdz mikrofonu, savu lampu pastūzi Bugera V5 (ieliku Jensen C8 skaļruni, tuvinot skaņas profilu Fender lampiniekiem), ğitāru, mazo analogo bungmašīnu Korg Volca beats, dažādus delay pedăļus, u.c. efektus. Mērķis transmutēt gargo fiziskajā.

Vienīgā probl., kas iāatrisina- tur nav elektrība. Domāju sagādāt 2 ietilpīgas Li powerbankas- 1 darbinu, tikmēr 2. lādējas 5km attālajā mājā. Dīzeļa ğenerators neder, jo radīs nevēlamu troksni mikrofonā. AI apstiprināja, ka varētu reaizēt ideju ar tām powerbankām, bet, njā, noderētu eksperta koments.

Ētikas un dharmas noriets, aklais dopamīnogēnais materiālisms, megakorporāciju kā despotisma warlords, kas klusiņām kaut kur fonā caur kuluļošanu, šantāžu, vardarbību ietekmē valsts varas augstākos pāratāvjus, kuri šajā norieta/kali yuga laikmetā ir trulākie savu hendleru rupori, kuri bez jebkādām morāles pazīmēm (bieži nàkuši no komunistu LPSR funkcionāru ģimenēm- senči nodeva tautu, tagad viņu kārta turpināt pilsīt savu žults karaļu mandātu.

Ko es vēlētos, lai civilizācija saprot par šo atnākušo tumsas laikmetu- ka tas automātiski nenozīmē ļaunuma triumfu, morāles roku absolūto nolaišanos un padošanos tumsai.

Es šo jauno ēru tveru arī no pozitīva skatu punkta- šis ir individualizācijas laikmets kā pretstats kolektivizācijai. Mērķis ir nomainīt OGLEKĻA dievu pret SILIKONA dievu. Taču vispirms cilvēcei jāpieredz mentāla transcendence. Un tā sākas katra indivīda apziņā. Jo apzinātāks indivīds ir (no skatu punkta “atvērtāks, ar mazāk kognitīvi-biheivjorāliem aizspriedumam, minimāli pakļauts sabiedrības un vienaudžu ietekmei, jo katrs indivīds vēl izteiktāk atradīsies savā mazajā info burbulī. Sevišķi, ja sistēmas, kas mums būtu atkal jādekonstruē gan jēdzieniski, gan fiziski - ar molotova kokteiļiem vienā un noasinātiem šķēpiem otrā.

Katra individualitāti alkstoša cilvēka pienākums šajā ērā balstīts uz viņu ieguldījumu savā garīgumā. Prāta un domas kultūrā.

Vien iemācoties pareizi spriest, cilvēks var sev viegli dekonstruēt šo realitātes pieredzes nomaiņu. Un paņemt sev no tā visa, ko vajag.

Tāpēc jau ir tas teiciens - SURF THE KALI JUGA. Tas nav skumju, kontenplācijas, nostaļģijas laikmets. Bet gan lēciens nezināmajā. A leap of faith, If you will.

Atnākot no koncerta, pēkšņi atceros par vienu super mīļu Korn dziesmu no, ja nemaldos, Issues albuma. Here to Stay. Diezgan kompekss skaņdarbs priekš Korn. Tur daudz kas notiek un labi tiek maniuplēts ar vaibiem/vibrācijām, to attīstību, nomaiņu.

https://www.youtube.com/watch?v=pr3x7tS__dE

Džarbo koncerts bija burvīgs - pavadīju visu koncertu ar acīm ciet, sēžot uz grīdas pie skatuves. Nenormāli kluss skaļās mūzikas koncerts. Fascinēja, kā viņa vienkārši aprāva enerģiju un pazuda no skatuves. Cilvēki vēl 10 minūtes pēc nespēja attapties, ka pieredze ir noslēgusies. Viņa ir īstākā pitone.

Will you be ruthless with your grief?

Dievs, raditājs, katrā būtnē ielika daļu no sevis, jo viņa omnipotence, bezgalība ir tik ierobežojoša un… neinteresanta. Tāpēc viņš izlēma ielikt daļu no savas godly energy bērnos - lai caur viņiem atkal pieredzētu, kas ir šī zemākas frekvenxes realitāte.

Vistas un kaķa saruna

https://youtu.be/B5zs9IGb8AQ?is=pHKJ2Ecc4ivHEbi5

Ir tāda tēze, ka mūsdienās no romantiskajiem partneriem tiek sagaidīts pārāk daudz. Neesmu došs, kā es jūtos par terminu "romantiskais partneris", bet ja cilvēki vēlas precēties ar kādu, pret kuru izjūt "romantiskas" jūtas, lai ir "romantiskais partneris". Bet, tātad, par to, kas tiek sagaidīts no partnera.

Varbūt šo fenomenu man šobrīd izgaismo fakts, ka kļūšana par vecāku nav paredzēta mānā nākotnes vīzijā, bet es skaidri atceros, ka mani iepriekš tā īpaši nav mulsinājuši apraksti, pēc kādiem kritērijiem izvēlēties labāko māti saviem nākotnes bērniem. Maz ticams, ka romantisko jūtu mākonī kāds sev prātā sāk pārskaitīt ģenētiskā materiāla čeklisti, bet tas netraucē cilvēkiem pilnīgi nopietni uzturēt šādu naratīvu. Kā jau minēju, iepriekš nebiju iedomājies, ka tas varētu izklausīties kaut kā absurdi. Taču šobrīd, kad iemesls veidot attiecības nav atražošanās, spēja justies labi kopā ar savu parneri ir mana saraksta augšgalā, kamēr potenciāla partnera neauglība saraktā varētu pat nebūt iekļauta.

Tas, savukārt, man liek jaunā gaismā paskatīties uz to, ko nozīmē veidot attiecības ar savu potenciālo bērnu vecāku. Pieņemsim, ka bērnu radīšana varētu būt tāds neatkarīgs mērķis, un šķiet, ka netrūkst cilvēku, kas šādu mērķi spētu sev definēt kā galveno dzīves mērķi. Tādā gadījumā, atgriežoties pie labākā ģenētiskā meteriāla meklējumiem, labākais partneris, ar ko kopā radīt un audzināt bērnus, ļoti bieži nebūtu labākais romantiskais partneris. Tā mēs varam nonākt līdz ļoti sarežģītiem attiecību tīklojumiem, kur tu vari tiekties pēc mīlošiem bērniem, pēc pieņemoša parnera, pēc interesantas dzīves, pēc aizraujoša seksa, un katru no šiem mērķiem varētu mēģināt piepildīt ar citu cilvēku. Vēl nedaudz parokot tieši bērnu tēmu, principā dalītai aizbildniecībai nevajadzētu būt izaicinājumam, ja tu bērnus esi uzstādījis par vienu no saviem dzīves mērķiem, bet visāda citāda veida kopdzīve ar tevis izvēlēto ģenētiski superior parneri nepadodas.

Varbūt var nojaust, es te mazliet ironizēju par dažu cēlu postulātu liekulību, jo reti kad cilvēki vispār ir lietas kursā, ko viņi no dzīves vēlas. For the most of the part, dzīve tiek dzīvota pēc trial and error pricipa. Es gan arī neizslēdzu, ka kolektīvā spēja uz pašrefleksiju kaut kad nākotnē novestu pie daudz labākiem cilvēku savstarpējo attiecību modeļiem, kas mūs kopumā padarītu par laimīgākiem cilvēkiem, nevis (metaforiski) liktu dauzīt galvu pret sienu frustrācijā par to, kāpēc tas, pēc kā tu tik ļoti esi tiecies, patiesībā nav tas, ko tu vēlies.

Vadoties pēc EU statistikas datiem, pēc 45 gadiem Latvijā katram 1 darba ņēmējam būs piesaistīts 1 pensionārs, par kuru būs jārūpējas no algas valsts nodokļu ieturējuma procentiem. Uz vienu darba ņēmēju būs viens vecītis vai večiņa.

Jūsuprāt, kāds varētu būt efektīvākais risinājums šīs valsts ilgtspējai cilvēkresursu jomā?

Baumo, ka Dienvidos un Orientā bērni tiek ražoti kā tādā Ķīniešu šķiltavu rūpnīcā. Varbūt mēs varētu izgudrot tādu dronus un robotus, kas varētu strādāt mūsu vietā? Vai iekarot Dienvidus un Orientu, vai vismaz kādu mazu salu, pakļaut tās pamatiedzīvotājus permanentai bondāžai mūsu elles ekonomikas mašinērijā?

Lai gan man nesagādā lielas ciešanas aukstais laiks, ir gan jāatzīst, temperatūras zem nulles man tomēr īsti nepatīk, bet es tās pieņemu kā nepieciešamu ļaunumu, es ļoti priecājos, ka ārā beidzot ir silti un ir gaišs. Vieglāk saņemties kaut kur doties, gribās vairāk laika pavadīt ārā, un tā tālāk. Šai sakarā gribētos kādreiz sakārtot dzīvi tā, lai vasarā varētu kādus trīs mēnešus neko nedarīt. Un ar neko nedarīšanu es nedomāju sēdēšanu zem palmas smilšainā jūras krastā - tam var atvēlēt arī kādu nedēļu gada vēsajā laikā, un nevienam nekas slikts no tā nenotiks. Ar "neko nedarīšanu" es domāju brīvāku sava laika plānošanu, kas nav pakļauta produktīvai stundu pārvēršanai finansiālā stabilitātē. Es esmu diezgan drošs, ka es nesāktu skatīties visus seriālus pēc kārtas, bet atrastu sev nodarbes ārā - no tomātu audzēšanas līdz vasaras festivāliem. Tas drusku izklausās pēc būmerīgām alkām pēc vasarnīcas, kas nekad nepiepildās, un daļēji tās arī tādas ir, bet caurmērā man ir sajūta, ka ir kaut kas pretdabisks šajā blenzšanā ekrānā, kad ir iespēja blenzt uz mākoņiem un zaļu zāli. No vienas puses tā būtu ļoti liela privilēģija, kas kontrastē ar pārējo pasauli, bet no otras puses ļoti daudziem rutīna ir diezgan svarīgs balsts sakārtotai dzīvei un pasaulei. Cita starpā ļoti daudziem gada siltākās dienas ir galvenais pelnīšanas laiks, tādēļ uz viņiem attiecas pavisam citi noteikumi.

Ak tu mana pitone.

Mani ierakstīja viesu listē uz rītdienas Džarbo konci. Mans mīļākais darbs ir viņas solo sākuma posms (Sacrificial Cake) pēc tam, kad Girā viņu jau bija formējis par amerikāņu vokālisti (kas ir kā pretnostatījums meitenei bez identitātes, kas viņa bija pirms tam).

Šodien iepazinos ar Latvijas tautas mūziķi Aivaru Hermani. Par laimi tobrīd nebija citi klienti, kādas 40 min nostāvējām vienā punktā un nopļāpājām par Latviju, mūziķu likteņiem, darba tikumu un citām vērtīgām tēmām.

Starp citu, viens no populārākajiem kritušajiem eņģeļiem ir Džefrijs Epstīns.