Rīt atkal uz darbu, šķiet ka ir pagājusi vesela mūžība laika ziņā. Es tiešām esmu laimīga un Jāņi bija burvīgi. Un tā pa īstam es sapratu ka es pat nemaz nezinu no kā es tieši baidos. Reāli man nav ko zaudēt un es beidzot esmu tajā savā dzīves posmā, kur man pa lielai daļai ir vienaldzīgs citu viedoklis. Jo reāli, tas tāpat neko nemainīs. Cik smieklīgi tagad tas viss liekas. Un jā man ir prieks, ka ir vasara, man ir prieks dzīvot sev. Kopumā ir sajūta, ka es atkal esmu es pati un atguvusi krāsas kas bija labu laiku pazudušas. Cik dažādos vārdos var pateikt, ka kopumā esi laimīga? Protams, nekas nekad nav perfekti utt. ir visādi brīži, bet ja jāpasaka vidējais tad jā, pat zem ikdienas parastajām emocijām, slēpjas nekad nezūdošs apmierinājums un prieks. Ja es ticētu dievam, es tam pateiktos ik dienas.