Slima
Esmu slima, jūtos neizsakāmi draņķīgi šobrīd, bet, protams, pateikt nevar. Nu, ja neskaita briesmīgo klepu. Rīt uz darbu un pēc tam intervija, neko nezinu, bail, neesmu sagatavojusies un esmu nogurusi, veļa mazgājas, cerams izžūs līdz rītam.
Kād biju pavisam maza, mamma ejot prom teica "uzvedies labi" es vienmēr atbildēju "es nevaru būt laba tikai godīga", tad "uzvedies labi" pārtapa par "uzvedies godīgi". Taču tagad arī teikt, ka esmu godīga būtu melots, neesmu nedz laba, nedz godīga. Kas paliek?