Jūtos šodien kopš paša rīta tik neaprakstāmi laimīga, ka pilnīgi žēl, ka nav cilvēku uz ko to varētu izstarot. Mana priekšniece pusdienās stāstīja, kā pēdējās dienas bija Plutons ar Urānu perfektā kvadrātā, kas esot pilnīga katastrofa, bet šodien mēnesis visu mīkstionot un esot laba diena. Zin, ja ņem vērā, ka gadās izmaiņas pašsajūtā, kuras nekādi nevar izskaidrot ar ārējiem faktoriem (arī mr ne), jo mainījies un noticis nav nekas, gribas ticēt.

Es biju skaistā tuksnesī, kuram cauri tecēja dzidra upe. Smiltīs stāvēja daudz sieviešu burvīgās renesances laika kleitās. Es un viņas gaidījām sulaiņus, kuri laiku pa laikam parādījās un atnesa kādai no klātesošajām veclaicīga paskata, gravētu zelta glāzi, kurā viņš iesmēla upē plūstošo ūdeni un pasniedza dāmai. Atceros neaprakstāmas slāpes un vēlmes noliekties pēc ūdens. Atceros nepacietīgo gaidīšanu pēc sulaiņa, kas atnesīs manu glāzi, lai varētu beidzot padzerties. Es vēroju kā dažas dāmas, tās nesaņēmušas, mēģināja nemanāmi pietuvoties upei. Slāpju uzplūdā vairākkārt arī es centos tai nemanāmi pietuvoties, bet tuksnesī nebija kur paslēpties no citu skatieniem. Tad, vērojot pārējais un gaidot savu kārtu, es pamanīju vienu sievieti paģībstam. Neviena nereaģēja. Es aprāvos un uzreiz pieskrēju pie ūdens. To dzerot un izbaudot es sajutu pieskārienu plecam, sulainies stāvēja virs manis ar manu glāzi un paplāti vienā rokā un nicinošu izteiksmi sejā. Es palūkojos atpakaļ un redzēju šoku, izbrīnu, nicinājumu, vairāk emociju šajos vērotājos nekā izraisīja nu jau mirusī sieviete. Es sāku smieties un iegrimu upē ļaujot tai sevi nest.

Ar šo es pamodos 4 no rīta un man jāsaka liels paldies atstāstam par muguras kasīšanu autobusa pieturā, jo tā bija pirmā doma un ļāva saglabāt atmiņu. Es vēlētos kaut spētu aprakstīt cik skaista bija tā vieta, mirdzošās smiltis, neaprakstāmi dzidrais ūdens, cik zilas un gaišas bija debesis un cik pasakaini šo cilvēku tērpi. Es vēlētos kaut es spētu to uzzīmēt. Tas skats, kas ir prātā ir fantastisks.

Bet par astroloģiju runājot, sāku domāt, ka būtu ļoti interesanti pašai to papētīt, lai nebalstītu viedokli uz citu cilvēku teikto. Pastāstīju priekšniecei par saviem spamu e-pastiem, kur man sola, ka palaidīšu visu savu dzīvi garām, ja nesamaksāšu kaut kādam no maniem datiem vibrējošam robotam, un viņa paskatījās no savas puses. Ja nu tomēr ir kaut kas īpašs, vairāk uzticēšos tomēr zināmam cilvēkam. Nē, man nav nekādu unikālu tranzītu un nomierināja par šīm muļķībām. Taču lietas ko viņa pateica bija neaprakstāmi precīzas un arī lietas ko ir tiekusi par citiem vai kaut kādām dienām tiešām rada vēlmi papētīt vairāk šo visu. Netraucē arī tas, ka drusku esmu samīlējusies savā priekšniecē, bet ko darīt, viņa ir neaprakstāmi skaista, gudra un forša sieviete. Ar saviem tiešajiem vadītājiem man ir paveicies gan šajā, gan iepriekšējā darbā.

To, ka mana lielākā problēma un kā viņa izteicās mērķis šajā dzīvē ir iemācīties saprast, ka esmu lieliska tāda kāda esmu un, ka man ir pārspīlēta tendence sevi salīdzināt ar visiem citiem un vēlēties vienmēr būt labākajai varētu zināt ļoti daudz cilvēku, bet ne viņai. Un citas konkrētākas lietas, ko man šeit negribas rakstīt, jo nebūtu tik acīmredzamas. Bet būtu jauki piemēram saprast kaut kādus man pilnīgi nesaprotamus apzīmējumus par to, ka esmu saule zivīs, Marss un Venēra ūdensvīrā, Saturns mežāzī pārējo vairs neatceros. Un būtu interesanti pārbaudīt uz citiem cilvēkiem un paskatīties cik šīs lietas atbilst, vienīgā problēma, reti kurš zin savu precīzu dzimšanas laiku. Man vismaz paveicies, jo mamma to atkārto katru gadu. :)