hidroxo ([info]hidroxo) rakstīja,
@ 2014-12-14 13:20:00

Previous Entry  Add to memories!  Tell a Friend!  Next Entry
Beidzot mājās. 20 minūtes laikam ir rekords un kārtējo reizi pierāda cik tas ir viegli, vismaz meitenei, tev pat nav jābūt ūber-skaistulei. Bet ir cilvēki, kas to īsti nesaprot. Un tomēr tas viss ir tik garlaicīgi, bet vismaz tagad visi vārdiņi ir pa pārīšiem. Cik jauki. Kārtējā bezmērķības sajūta, bet tai pat laikā mānīgais miers un sajūta, ka es beidzot tiešām esmu izvēlējusies. Redzēs cik ilgi gan šis kārtējais lēmums manī mitīs līdz atkal pamodīsies cerība, ka varbūt tomēr varu dabūt to ko vēlos visvairāk, nesamierinoties tikai ar otrās kārtas vēlēšanās piepildījumu. Dzīvos-redzēs kā parasti saka, bet diemžēl laiks iet tikai uz priekšu un ir brīži kad saproti, ka esi nokavējis. Nav iespējas pagriezt laiku uz atpakaļu un sākt no jauna, bet tas nozīmē arī, ka ir jābeidz sērot par to ko nevari un jāņem to ko vari. Jāsamierinās. /bet es nopirku laimīti pūķa formiņā, nevarēju izvēlēties starp pūķi un zivi, bet izvēlējos uzvārdu horoskopu vietā. Vakar pārbiedēju draudzeni kliedzot "Nepieskaries" kad viņa paņēma veco. Lai gan vecajām jau drīkst laikam pieskarties, jo vai tad var atņemt veco laimi? Bet es gribu vienreiz mūžā izliet vienu, kuru neviens cits neapspeķo ar saviem pirkstiem. Pagājušogad, gadījās kaut kādas dīvainas kuras nevarēja izkausēt, šogad uztaisīšu mini-ugunskuru. Pie svecēm ir pārāk ilgi. Es tik ļoti negribu darīt to ko šobrīd būtu jādara, pilnīgs slinkums, daudz labprātāk lasītu par tēmām, kuras manai šī brīža karjeras izaugsmei absolūti nav nepieciešamas.
Vecā paruna, ka tikai zaudējot mēs novērtējam to, kas mums ir, ir visiem zināma. Bet ikdienā to ir grūti piekopt. Un, ja zaudē ko tādu kas tev ir bijis pirmo reizi un tikai vēlāk saproti cik gan unikāli tas ir bijis un nekad mūžā nekā tāda vairs nebūs arī nezini ko darīt. Tie paši netveramie jēdzieni kā jaunība, pirmā mīlestība un citas lietas, ko sākumā nav iespējams novērtēt, bet fuck, man vēl ir 24, es negribu sēdēt atkal 30 gados un domāt par to kā šo laiku esmu izniekojusi. Līdz ar to lēmums beidzot ir jāpieņēm. Nevar sēdēt rokas klēpī salikušai un visu laiku kaut ko gaidīt. Es vairs neesmu pacietīga, un nespēju izdomāt ceļu kā tikt no punkta A uz punktu B.


(Lasīt komentārus)

Nopūsties:

No:
Lietotājvārds:
Parole:
(komentārs tiks paslēpts)
Ievadi te 'qws' (liidzeklis pret spambotiem):
Temats:
Tematā HTML ir aizliegts
  
Ziņa:

Esi modrs! Lietotājs ir ieslēdzis anonīmo komentētāju IP adrešu noglabāšanu..
Neesi iežurnalējies. Iežurnalēties?