Es ciest nevaru darba "izklaides" pasākumus un šis ir izteikti pretīgs. Ziemassvētku balle nākamajā sestdienā> Tas nozīmē, ka atkal ārpus darba laika esmu spiesta būtībā būt darbā, jo lets face it, pasākumos ar kolēģiem un priekšniekiem tāpat brīvi justies nevar. Pasākums kā parasti notiek līdz vēlam vakaram, kas nozīmē kārtējo reizi prātot kā tikt mājās pēc tā, labi vismaz, ka šoreiz tas ir Rīgā, savādāk vasarā bija pilnīgā, čuhņā bez transporta atpakaļ. Un šim vēl iedota kaut kāda idiotiska indiešu tematika (paskaidrojiet kāds tai sakars ar Ziemassvētkiem?) un uzdevums izveidot kaut kādu filmu, kas protams, jādara pēc darba laika, jo darba laikā mums ir aktīvi jāuzskaita ko kurā stundā esam darījuši pa nedēļu. Ceru, ka filmēšana sanāks jau rītvakar, jo piektdienā es toč netaisos palikt pēc darba šitāda idiotisma dēļ. Vismaz par iknedēļas training sapulcēm vēl redzu jēgu, arī tur oficiālā e-pastā, kurā tika pateiktas nākamo nedēļu tēmas, kurās būs jāapmāca pārējie kolēģi tika piekodināts, ka lai gan "apmācībās piedalās visi konsultanti un vecākie konsultanti. (Menedžeri var izvēlēties sev interesējošos jautājumus)" tomēr "Sagatavošanās nodarbībām, (prezentāciju sagatavošana, review un iepazīšanās ar materiāliem) ir ārpus darba laika pasākums". Ņemot vērā jau tā sarežģīto atskaitīšanos pa stundām, tas nozīmē, ka darba laikā toč savas prezentācijas gatavot nevarēšu. Bet šis vismaz ir noderīgi, un tur ir daudz tēmu kuras būtu interesanti paklausīties, kaut vai par tām pašām transfer pricing vai PE tēmām. Šo es akceptēju kā darbam noderīgu. Taču sēdēt pēc darba laika gatavojot kaut kādu smieklīgu indiešu stila reklāmu, bez jebkādas vērtības.... wtf? Un es redzu, ka ir cilvēki, kam šis pat sajūsmina. Un ir tizli, jo darba pasākumiem atteikt nevari, jo uzreiz tiktu uztverts bez maz kā kaut kāds nodevējs, bet man tiešām riebjas,ja man kaut kas tiek uzspiests, ko es pati neesmu izvēlējusies. Tas atgādina riebumu, kas veidojas skolā pie obligātās literatūras. Pietam, es jūtos pilnībā apmierināta ar to kā es pavadu savu brīvo laiku, un tiešām nejūtos tik neprātīgi vientuļa, lai sajūsminātos par šo "brīnišķo" pasākumu. Es labprāt mierīgi pasēdētu kaut kādās vakariņās uz pāris stundām ar kolēģiem, bet es nesaprotu kāpēc jātaisa visas šīs atrakcijas, kurām ir jātērē savs personiskais laiks, kurš jau tā pateicoties šim darbam man ir gaužām maziņš. Vai tiešām ir tik sarežģīti profesionālajiem pasākuma organizētājiem sagatavot pasākumu ar "atrakcijām", kuras var veikt pasākuma laikā, nevis jāsēž pēc darba "nopietni" spriežot par kaut kādu marazmu. Ja vēl vismaz individuāli kādam kaut kas būtu jāsagatavo arī šo varētu paciest, jo individuāli ir ātrāk un vari to darīt mājās, nevis sēdēt darbā. Nez, varbūt man ir kāda socmīlestības skrūvīte izkritusi, bet es gaužām nepriecājos, kad kāds cits izlemj manā vietā, kā es pavadīšu savu personisko laiku, jo mana izvēle nebūtu bijusi šāda. Un es svēti ticu dalījuma personiskais un darbs, man nepatīk ja tos savieno tā, ka savai dzīvei laika vairs nav.
In other news, piedāvāja nopirkt papildprogrammas apdrošināšanai aizvakar par saviem līdzekļiem. Ilgi domājot izlēmu, ka tomēr pieteikšos uz sporta papildprogrammu, jo zinu, ka vajadzētu ko darīt un turienes prēmija man atmaksājas, ja regulāri ietu reizi nedēļa vismaz 8,5 mēnešus. Ja ilgāk, protams, dabūnu atpakaļ ar uzviju. Tas būtu ideāls motivātors, jo nekas nepiespiež mani kaut ko darīt labāk kā jau samaksāta nauda, bet izrādās, ka vajag vismaz desmit cilvēkiem pieteikties uz šo papildprogrammu, lai to varētu iegādāties, un no drusku pāri simts darbiniekiem, šobrīd esmu vienīgā, kura ir pieteikusies. Ņemot vērā, ka piektdien ir deadline, māc šaubas, ka to sev dabūšu.