Autobuss bija īsts, pie tam tiešām kolosāls ar katra sēdekļa priekšā iebūvētu datoriņu ar filmām, spēlēm, tv, radi un citām funkcijām, stjuarti, kasvisulaiku piedavā kaut ko. Wow, nekad nebūtu gaidījusi, ka par tādu cenu var braukt bez maz jūtoties kā VIP cilvēciņš. Autobuss uz Ventspili un Liepāju no Rīgas izmaksā dārgāk.
un pēc pāris stundām braucu mājās. Negribu. Jā, nebūtu jau slikti, ja varētu dzīvot kā tik un nestrādāt, bet pat, ja ko tādu varētu realizēt ar kādu, nedomāju, ka mana pašcieņa to vispār ļautu, galu galā atkarīgais ir zemākā pozīcijā un tur vajadzētu atcerēties, ka esi atkarīgs no cita kaprīzēm, bet var jau pasapņot. Not that i ever had enything like that.