Un savulaik doma bija šo iesākt, lai būtu kur runāt un nekristu dokam uz nerviem....
uzjautrinoši, tagad varbūt noderēs, kad šis ar mani nerunā. Dīvaini, ne tas, ka nevarēja paredzēt, ka šis notiktu, un sāpīgi arī pat tik ļoti nav, pirmās divas, trīs nedēļas vienkārši biju gluži vai pie nervu sabrukuma. Brīžiem viss labi, tad pēkšņi kārtējais sitiens apziņā un nokrītu aizelsusies un pinkšķot, naktis pavadot praktiski nomodā, visulaiku uzdodot vienu jautājumu - kāpēc. Smieklīgi, šobrīd plāksteru vairāk nekā jēgas, vienmēr biju no meitenēm, kas skatījās šķībi uz tām kas uzturēja tiešām vairākas attiecības vienlaicīgi, nu nav jau gluži ne ar vienu nekas nopietns....bet nav arī standarta uzvedība, lai gan, daži ir tīri jauki, un redzēs kas paliks ilgtermiņā, kas nē. Vakar bija tiešām skaista diena, silts, saulains, pat vakarā braucot mājās pāri deviņiem vēl rādīja +29. J. ar ko pavadīju laiku arī patīk, un ir interesants, lai gan skatoties nopietni, zinu, ka ne ilgtermiņā, tomērf viņš tik labi spēlē šahu, tiešām man ideālā līmenī un es arī pie reizes tiešām mācos ar viņu esot, ar doku arī bija interesanti, taču J. priekšā viņs tomēr netur. Un tad vēl tika runāts par došanos uz vienu pietiekami interesantu vietu, varbūt nedaudz būstamu.... ok jāiet uz darbu, atvsļinājums beidzies.