Esmu tik neizsakāmi, neaprakstāmi pārgurusi. 18 rozes kopā. Domāju rožu skaitā varētu būt man rekords. Tā strikti skatoties, nedomāju ka rozes ir paši skaistākie ziedi, bet man patīk to smarža un tas, ka šķiet tās ir vienīgās puķes kuras vari krāsot jebkurā krāsā un tāpat ir skaisti un tām "piestāv". Ir redzētas zaļas pārdodamies un izskatījās mīlīgi. Lilijas ir glītas, bet nekad nesapratīšu asociāciju ar nevainību? Tāds WTF un kādā sakarā, viņām ir tik spēcīgi izteikts aromāts, ka paguli nevēdinātā telpā ar diviem pušķiem un līdz nosmakšanai un ģībonim vari aiziet un mocīsies ar galvas sāpēm nākamo dienu. Un izskatās pārāk karaliskas un cēlas priekš "nevainības". Vienīgās, kuras nepatīk laikam ir neļķes. Kā dzirdu šo vārdu uzreiz asociācija ar kapiem, vārnām, nedēļu nostāvējušās ūdens aromātu un tām duļķainajām, pretīgajām nogulsnēm. Bet tā ir tīri mana asociācija, kad paskatos racionāli ir glītas puķes un smarža nav slikta, bet.... nevaru kā iedomājos degunā iesitas tas vecais sestdienas kapu un nostāvējušās ūdens smārds. Vienmēr nesām neļķes.
Un interesanti vērot kas apsveic, kas nē. Dīvainā kārtā tuvākie cilvēki aizmirst (vai tos kurus par tādiem vajadzētu uzskatīt) un paziņas atceras plus tādi, kurus pati neatceros un bijušie. Nu un viens gandrīz apsveikums.... :D
Nekādi nesaprotu, kā es varēju saieties ar Kaspo, jo nu cieņu viņš neizraisa pilnīgi ar savu nevarību. Njā, grūti uztvert nopietni vīrieti, kad tevis pašas pauti ir lielāki. Taču viņš bija tik glīts....
Bet trešdienas, kā svētku dienas nekad nav patikušas, nolēmu neko arī nesvinēt, nez pārāk daudz darba un pēc šodienas sajūta, ka būtu piektdiena jau un tūlīt aizmigšu līdz sestdienas vakaram. 5 stundas intervijas, nošauties var.....