Mani atkal noturēja par Patrīciju. Pavecāka sieviete lidostā, bet dīvaini, nav pirmā reize ar šo konkrēto vārdu. Viss ko es zinu par savu dubultnieci, ka viņa laikam ir krievvalodīgā un izraisījusi vismaz vienas meitenes niknumu. Labi, ka toreiz iztiku bez kautiņa, pārliecinot, ka neesmu tā ko viņa domā. Taču gribētos zināt, kas viņa ir un redzēt kā izskatās. Glīts vārds.
***
Un es esmu pārāk naiva, taču katru reiz vilšanās sajūta šķiet ar vien paciešamāka. Un šobrīd esmu pat tīri laimīga ar beidzot sakārtotu plānu maniem nākamajiem 5 gadiem. Pat, ja intervijās to stāstīt tik un tā nevarētu. Kā man riebās, kad to jautāja savulaik, ko man atbildēt? "Ziniet, mani plāni obligāti neietver jūs pēc 5 gadiem un tie ir vispārīgi un tikai uz mani attiecināmi. Pārējo loma var mainīties. You're only means to an end"
***
dievinu šo dziesmu, atgādina 2011. gadu un pāris foršus pasākumus, skaistas kleitas un dejošanu līdz rīta gaismai, lai arī cilvēku pūlī vienai un tikai sev to pilnībā izbaudot. I want you to take all the control. Man pietrūkst kopmītņu, pokera, laser tag, pietrūkst tas, ka pilnībā pati noteicu savu laiku. Un šī dziesma tik ļoti asociējas ar Zviedrijas laikiem, un konkrētiem brīžiem ko ta atsauc atmiņā. Laikam, jo toreiz tā skanēja visur un visulaiku, un man nemaz nepatika. Dīvaini tagad dzirdot to pa radio.