Ah, šodien pagarināju ķīlu, kādudien tikšu vaļa no parādiem, daudz jau cerams nav atlicis, tik drusku jāiztur, un šķiet ir iespēja dabūt labāku amatu darbā, bet šobrīd tikai cerība, dzīvos redzēs, taču tik ļoti gribētos, skola ar drīz beigsies, nezinu, varbūt, ja nesanāks neko labāku dabūt, pieņemt piedāvājumu par braukšanu uz Angliju. Dzīvot būtu kur, un kada starpība, ja ģimene no manis atteiktos, tādā attālumā es viņu naidu diez ko nejustu.