Zaļi mati un valdzinājums
Viņa ir skaista. Stils un izskats tik netipisks ikdienai, un jau pavērojot viņas gaitu var redzēt vienreizēju pašpārliecību un vienaldzību pret pārējo pasauli un tās uzskatiem. Bija brīži, kad gāju no aizmugures un vienkārši vēroju viņas kustības. Viņa ir acīmredzami no cilvēkiem, kas nebaidās pa īstam, savdabīgais stils un detaļas, kuras visu laiku centos iegaumēt. Visuzkrītošākais, protams bija zaļie mati. Bet kleita, kaklarota, mazie punktiņi uz kakla, lietussardziņš...tas viss radīja estētiski baudāmu kopumu. Nē, ne skaista klasiskajā izpratnē, bet tik un tā tik ļoti acij tīkami. Bet domāju vissvarīgākais, ka viņai tas piestāv un zini, ka šī nav spēle, šis stils tiešām rezonē ar viņas būtību.
Es savukārt esmu tikai vērotāja, bet man bija vienalga, jo zinu, ka ir pasaule, kuras daļa es tāpat nebūšu, un cilvēks, kas teorētiski varētu šajā konkrētajā ievadīt tāpat būs drīz prom, kur es esmu tikai garāmejoša fāze, kā dziesma, ko dzirdi uzgaidāmajā telpā, bet man vienalga, es priecājos un izbaudu iespēju vērot un iesūkt sevī šīs lietas, dažreiz es vēlētos būt neredzam, lai varētu visu vērot un analizēt neviena neredzēta. Ja vien varētu to darīt neizsaucot uzmanību uz sevi....tas būtu skaisti. Man patīk verot.