Un vēl viens agrs rīts, vismaz uz vilcienu paspēts. Vakardiena atcēlās, bet labi vien ka tā, atcēla viņš, bet tāpat vajadzēja palikt ilgāk darbā, tā ka ir ok. Pārcelts uz šodienu, redzēs, nezinu, pārņēmušas kārtējās šaubas un domas, ka varbūt nevajadzēja, bet ko nu vairs, vismaz jāredz pirmoreiz, tad domāšu. Bet vislielākās šaubas ir attiecībā uz darbu. Dīvaini, ir brīži, kad tas neizsakāmi patīk un konkrēti brīži, kad riebjas un gribas ieslēgties wc un raudāt. Un parādījās viena vakance, kas vienmēr saistījusi un ir konkrēti pa manu tēmu un kad darbu vajadzēja nebija nekad nekur. Tagad prātoju vai pieteikties un, ja pieņemtu, vai nesabojātu pamatīgi savu cv ar lēkāšanu pēc 4 mēnešiem?