Ir jauki tie brīži, kad vienkaršī guli apskavienā ar kaju pāri, jūtis aizsargāts un ieskauts taja konkrētajā mirklī. Zinu, zinu, viņam ir meitene un kā cilveks mani viņš galīgi nesaista, pietam sākušies tie jautājumi uz kuriem man nepatīk atbildēt, bet negribas vēl visu beigt, viņs ir tik viegli vadāms, lai gan no otras puses trešo reizi divu gadu laikā nācās dzert avārijas kontracepciju, tas nav labi...un negrbas pāriet atkal uz tabletēm, bet avārijas arī šitik bieži dzert nedrīkst, taču no otras puses, labak par vienu vairak kā vajadzētu, neka bērnu pārplīsušas gumijas dēļ. Pirmdien jāizdomā kāda atruna, lai tiktu par 30 min ātrāk no darba, sarunāta konsultācija par studijam Lielbritānijā, gribētos tikt. Jātiek. Šodien, sanāca nokavēt online prezentāciju no City University London, pateicoties a) darbu uzkraušanai pēdēja brīdī, b) vilcienam kas nez kapēc nomainīja laiku sarakstā un nāca 7 min ātrāk un uz nākamo vajadzēja gaidīt stundu. Šobrīd gan noželoju, ka biļetes uz angliju nopirk uz pēdējo augusta nedēļu, septembrī viņiem ir open days, kurp būtu bijis jēdzīgi aiziet. Bet ok, vēl jatiek galā ar darbiem darbā, šobrīd pilnīgs murgs un jūdzos nost, sajūtas, ka būs brīnums, ja mani neatlaidīs, jāmēģina tikt iekšā taja universitātē, jāatkārto un japamācās pa tēmu, jāsaprot kas un kā ar finansēm būs, kur likšu kaķi plus - japabeidz grāmata and other stuff, gads laika ir. Easy-peasy. Es varu visu, izņmot lidot.