Skaista mierīga, laiskuma pilna diena, šādi varētu ikdienas, un negribas nekādu darbu rīt. Piektdien (beidzot!) parakstīju to stulbo līgumu par pāreju uz otru nodaļu, algas pieaugums: 33 santīmi uz noapaļošanas uz pilnu summu eiro rēķina, tas nekas ka vēl vasarā tika runāts, ka no Janvāra pārskatīšot algu, toreiz pieklājīgā formā pateicu, ka lai cik ļoti patiktu darbs, diemžēl alga ir pārāk zema, un man jādomā arī par sevi un kaut ko tādu, un toreiz toreiz apsolīja palielinājumu, zinu, ka galvenā problēma, ka sāku šeit darbu par minimālo, toreiz biju paliksi bez darba un vajadzēja iziet praksi, skolas piedāvātajās nemaksātu, bet pilnīgi bez algas izdzīvot nevarētu, bet bez prakses nepabeigtu skolu un to arī jāiziet piemērotā un programmai atbilstošā vietā, kuru, protams, tev garantē - bet bez atalgojuma - tātad rodas jauka dilemma: nobeigties badā vai nepabeigt skolu. Protams, līgums atkal uz citas darbinieces dekrēta laiku, un tādas kura jau kādu laiciņu ir prom, bet šis man ir tiešām vienaldzīgs, es tikšu vietā ko tik ļoti vēlos, un tikmēr mierīgi mācos un dzīvoju un nevienam neko nesaku, apriebusies sen jau visa šī čakarēšana un muļķošanās, tā pat jau sen neizraisa dusmas, bet drīzāk dažkārt vieglu smīnu, citreiz nelielu nogurumu taču roku rokā ar pilnīgu vienaldzību. Rīt ciemiņi, draudzene paliks pa nakti ar draugu no dānijas (latvitis) kurš atbraucis, sounds fun.