Hesus! Take the wheel!

MANA DIENA ŠODIEN IR AMAZING.

No darba mož neatlaidīs, treniņos cilvēki laimīgi, pusdienās saldajā ēdu krēmu ar ķīseli, pasniedzēji atraksta, ka no skolas arī mani neatlaidīs un tas pie kājas, ka netieku uz lekcijām, citāts: "vienkārši gala darbs būs nedaudz grūtāks", PLUS, ieeju MMA trakerī, kurā var tikt tikai ar ielūgumiem, esmu uzvarējis konkursā, kurā jāprognozē cīņu iznākumi 10 GB, līdz ar to noteikti varēšu atkal kačāt visādus tutoriāļus. Pats labākais ir tas, ka kkādus 40% cīkstoņu nezināju un izvēlējos pēec sejas vaibstiem, apsverot viņu iespējas uzvarēt. 10/12. Es ahujel. :D

Uz maniem treniņiem vēlas nākt meitene. No vienas puses atturu viņu, biedējot ar smaku zālē, dušas un atsevišķu ģērbtuvju neesamību, kā arī sienu krāsas nolupumu, no otras puses gribās redzēt, cik ilgi viņa nāktu. Ieradīsies nākamo skatīties, gribot redzēt, vai tiešām esot tik traki.




Šķelmēju.

Šodien darbā sāku neadekvāti smieties. Tika slaucītas asaras, seja sarkana un viss tas sūds.
Kolēģu sejas izteiksmes arī bija priceless.

Filmumaratons bija diezgan cool, vienīgi betmens kā pēdējā filma gan nebija jauki. Expendables 2 bija čotka un bez garumā vilkšanas. Patika, par spīti biedrenes skepticismam.

DEPO nopirku kārtējo celtniecības prožektoru filmēšanas vajadzībām, atveru vienu iepakojumu, tur rokturis sarūsējis, paķeru nākamo, kurai kaste izskatās svaigāka, atnāku mājās, nav spuldzītes šai. Tai, kuru taisīju vaļā, bija. Tām lampām čista zinu, ka ir paredzētas tās lampiņas. Man gan tādas te mētājas, man atliek tikai ielikt, naudas ziņā arī skāde nekāda lielā, bet tāpat besī.

Beidzot manu pleijeri, kuru aizmirstu pie treniņzāles maģa, nozaga. Pasūtīju ebay ķīniešu ipodu.

Malkoju garšīgo ķiršu alu, ko iegādājāmies Igaunijā



un domāju - kapēc Latvijā ķiršu aliņu tik grūti nopirkt? Jo tieši ķiršu alus bija pirmais alus, ko dabūju baudīt. Tā kā alkoholu sāku lietot samērā vēlu un mana vecuma biedri ar šņabi jau bija uz "Tu", tad pēc garas skeitošanas dienas, kurā tika pielaustas 6 pakāpienu kāpnes ne ta īsti ar ieskrējienu ne ta normālu nosēdienu, atļāvos izvēlēties ķiršu alu, ko mans skeitborda kolēģis iegādājās. Inguer šāds dzēriens ir ļoti līdzīga paskata pudelē, taču pats personīgi veikalu plauktos gan neesmu redzējis.

Tā vietā, lai brauktu uz cīņu organizācijas treneru sanāksmi sezonas mērķu nostādīšanai, vakardien izgāju Tony Hawks Pro skater 3, dzerot kvalitatīvu rumu. Atpūtāmies ar exkursabiedriem kā karaļi. Šodien atpakaļ mājās un prieka vēsts, ka mīļā un dārgā sieviete ir atpakaļ tiek aizsegta ar varbūtību, ka nāksies atkal ceļot projām. Tāda, nopietna problēma izveidojusies. Hate it.
Šonedēļ vajadzētu vismaz pamēģināt filmēšanu nakts laikā savā treniņzālē. Gribētos salikt kopā to videomateriālu, ko filmējām ziemā Alūksnes pusē. Ja nu kas, ja dzīve tiek piesaistīta trenera pienākumiem, varētu safilmēto izmantot episkā reklāmā, jo uz citām zālēm, kas izdara tik daudz kā izliek A4 afišu pie ziņojumu dēļiem saradies nenormāls skaits čigānu un "vecīt, es totāli uz ielas izrubītu jebkuru" paskata jauniešu.

Tas laikam pagaidām arī viss.

Es īsti nesaprotu, kā cilvēki, iepazīstoties ar grupu, spēj brīvi stāstīt par savām nodarbēm un pieredzēm. Klausos, kur kurais braucis, kādas godalgas saņēmis, sagaidot savu kārtu varu tikai nopētīt citu gaidošās sejas un nospēlēt veco un trulo plati par "patīk filmas, laba mūzika". Itkā stulbi, bet tā sevis lielīšana nav manā gaumē. Pēc savas pieredzes varu teikt, ka labāk ļaut cilvēkiem sevi iepazīt laika gaitā, nekā uzlikt kaut kādas birkas.

Uztaisīju Sragdem karaokepārtijā čelindžu. Ic A bjūtifl LAAAAAAAAAAAAAAIF!~
Omfg. Rikle nobļauta, var braukt projām uz dzīvokli.

Vakardien man uzdāvināja 2 bulciņas šodienas tēva dienā.

Šodien piezvanīja dāma no Bites un pajautāja, vai negribu parunāties. Teicu, ka jā. Atbildēju uz visiem jautājumiem, kā arī apsoliju, ka padomāšu, vai nepāriet uz Biti. man ir Okarte un pagaidām tas ir ļoti neizdevīgi, bet slinkums, plus neesmu liels telefona lietošanas fans.
Katrā ziņā ceru, ka uzlaboju šai garastāvokli, neatkliedzot, lai atpišās.

Bija man te tas saraksts ar sporta lietām, kas jāizdara. Biju pietiekami sakačājis skrietprasmi un vienā svētdienā izdomāju, hujsņim, jānopērk biļete uz tuvējo ciemu, kas 21km attālumā un jāskrien uz mājām. Pusmaratons tipa.
Nu jebal, nahuj pizduj to skriešanu. Pusotru stundu skrēju kā nelabais, klausoties podcast'u. Pēc kaut kāda 16 kilometra saule, asfalts un garlaicība darīja savu. Ceļgali brūk kopā, pats sakratīts un liekas, ka nes uz viegla vēdera izeju. Tiekot šosejas galā redzēju kā divi sīkie satinuši kkādās lapās pīpē cigaretes (laikam jau lai rokas nesmird), bet bija jau sasodīti vienalga. Kaut arī apavi piemēroti skriešanai un ērti, kāju pirksti notīti ar leikoplastu, tulznas tāpat dabūju.

Mana atziņa ir tāda, ka skriešana pa mežiem normālos tempos ir ok, bet gargabali ir kaut kāds pilnīgs sūds, ja negribi būt, khm... skrējējs. Šito no saraksta ārā un vairāk pa 15 km noteikti nekad neskriešu.

Tā kā augstskolu esmu pabeidzis, saņēmu "pošol nah otsjuda" vēstījumu un, esmu atradis jaunu dzīvesvietu, kurā ar nolūku interneta vēl nav, līdz ar to esmu interneta bomzis, pašlaik rakstot, piemēram, no darba vietas.
Par dzīvesvietu uztaisīšu sīku aprakstu kaut kad Septembrī, tur ir ko stāstīt, jo tas ir mans pirmais dzīvoklis, bet pagaidām uzrakstīšu par savu apņemšanos.
Tā kā tagad esmu treneris, tad 6 dienas nedēļā vnk fiziski nav iespējams trenēties. Tapa neliels saraksts, ko gribētos līdz gada beigām piepildīt. Izskatās tas šādi:

• Noskriet pusmaratonu


• Iemācīties atmugurisko salto


• Beidzot izstaipīties līdz sāniskajam špagatam


• Taekwondo stila 540 spēriens - patīk man tie flashy mūvi


• Uzspiest sotaku nah. Jāsāk kačāt pupi.


• Dabūt balansu, lai varētu pumpēties, stāvot uz rokām.

Esmu ķēries klāt pusmaratona lietai un 540 spērienam. Līdz Jaunajam Gadam būšu cmoplete atlēts, garantēju. ;D
Vispār, esmu kļuvis par samērā aizņemtu cilvēku un ir daudz darāmā, kas man patīk, jo atpūta tiek izbaudīta kā auksts aliņš karstā vasaras dienā. :)

Tikko atvilkos no Sutas Balss. Kopā ap kādiem 100 purniem, ko sastadīja liela daļa mūziķu. Es pats nebjiu labāks, tipa operators. Žviukt, VIP biļete, pisies iekšā. Pirmā diena bjia pilnīgs sūds, bet šodien bija uzstāšanās, kuras pat bija vērts pafilmēt. Varēja būt arī kāds pazīstams purns, lol.
Par organizāciju pat nekomentēšu, tur vairs nav ko piebilst, bet skaņotāji gan bija labie džeki. Uznāk puikas spēlēt, šiem pa miķi pabļauj, ka ir dotas 40 minūtes. OK. Šie aiziešot uzpīpēt un tad spēlēs. Kaut kas tur, kaut kas, pēc tam vēl kaut ko skaņo, taisās, parunā intro un aiziet, spēlēs. Kaut kādas 2 dziesmas nospēlē, šiem norubī skaņu. Pa skaņotāju miķi var dzirdēt: "Paldies. Nākamā grupa, lūdzu uz skatuves". Laiki esot iedalīti precīzi un ņefig čammāties.
Man tas likās pagalam amizanti.
Dabūju uzlīmi no vienas grupas.
Paklausījos, kā apsargs visiem stāsta, kā viņš visiem ienestos aliņus atņems, kamēr es šo turu, lai viņš neiekrīt ugunskurā.
Paklausījos mūziku. Derēs. Vismaz kaut kādas brīvdienas. :)

Liekas, pusi pasākuma Olimpiādes dalībnieki palaiž garām twītojot un filmējot ar fočikiem skatītājus. Kāda huja pēc lai skatītāju masas būtu interesantas?

Sapnī piedalījos kaķu cīņās - turi rikās kaķi, skrien pie cita cilvēka, kaķi viens otru skrāpē, līdz kāds nobeidzas. Tie, kas nobeidzas, tiek mesti čupā un tiek ņemts nākamais. Ir dīvaini pamosties un izjust tik reti pretīgu riebumu pret sevi. Piemigu vēl un no mirušo kaķu čupas izvilku mazu, rudu kaķēnu. Tad es viņu baroju un sapnī jutu to, ka es esmu viņam parādā mīlestību. Kaķēns, atlabis, ieguva melnu spalvu krāsu, apmēram šitāds:



Tas noteikti bija simbolisms, ka lielu pāridarījumu var piedot, bet ne aizmirst.

Visticamāk man šādi sapņi rādās, jo Ievas kaķis man mēģināja izskrāpt aci. Murrājās un spēlējāmies (kas nekad nenotiek, jo tas kaķis nemīl, kad viņu čubina un bužina), pagriezos lai runātos ar kaķa saimnieci, un hops, ar ķepu acī. Paspēju pievērt un pie acs tāds caurumiņš palika. Varbūt kaut kas atspīdēja no loga. Varbūt tiešām - tas kaķis ir vnk ļauns.



Ok, par ko jāparunā - par Štrombergu, jeb kā man patīk teikt - Štrombi (kas norāda uz to, ka mēs esam baigie čomi, tāpat kā prezidentu var saukt par Valdžu vai Andžu). Darbā noskatijāmies pusfinālus, aizgāju uz treniņzāli, pie fināliem jau satupāmies pie administratores, visi baigi priecīgi par uzvaru. Bija tāds karstumiņš - tiešām būs?!? Un ir. Citi ļoti priecājās kliedzot un dauzot lietas troksnim, arī man bija patiess prieks, kāda man parasti nav, fanojot par sportistiem. Varbūt tāpēc, ka viņa bilde karājās pie sienas, kamēr es trenējos. Pirmā doma - būs jāapskata interneta komentāri. Rekur izgriezumi no TVNet pirmajām 3 komentāru lapām



Trešā lieta - dzīvokļa meklējumi. Valmierā tas ir kā spēlēt loteriju. Nauda ir, darbs ir, vēlme dzīvot ir - normāla dzīvokļa un laika nav. Aizej uz apskati, kontakts normāls ar saimnieku, otrie skatāmies, nē, atbildēšot nākamajā dienā. Sieva atbrauc uz valmieru palīdzēt vīram izvēlēties, atnāk vēl kkādi cilvēki, atdod tiem uzreiz. Katru dzīvokli, kas parādās, dienas laikā apskatās 500 reizes. Un cik vēl iet skatīties... Kaut kāds pilnīgs marazms. Dzīvot pirmskara laika koka mājā ar iepuvušiem grīdas dēļiem arī īsti negribās. Turklāt pa kādiem 80 latiem :DDD

Kā vīri daži vīri teica, tie mūsu volejbolisti pediņi kkādi, izsmērēt viņus tikai par to vien. Bet nu, vai nu veiksme, vai kas, bet nospēlēja godam. Īpašas kļūdas nepieļāva, ko nevarētu teikt par pretiniekiem. :)
Tagad noteikti gribēšu redzēt interviju, būs sablatojušies, vai nē.

Žeņa aizgāja dzīvot uz dzīvokli, es viņa gultas vietā uztaisīju štābiņu. Lieliski!

Mans catch-phrase:
"Ja Tu kādam pateiksi, ka es Tevi izvaroju, es Tevi izvarošu vēlreiz!"

Vienkārši, bet efektīvi.

Jā, jā, cool, davaj filmējam parkūru, visa pirmdiena tiks izmantota. Pirmajā spotā salauž/samoka potīti un viss, klibojam mājās, pat settigus nepaspēju uzstādīt. -.-