nothing but the sky

Recent Entries

3/23/12 09:00 pm

Zeme pēkšņi šķiet tik izkaltusi sausa. Un priedes. Un saule. Pat aukstais vējš. Kā veca cilvēka āda, tik izkaltusi, tik sausa, tik nolietota. Vai varbūt tāda ir dzīve.
Es braucu vilcienā ar neko neredzošām acīm. Ir pārāk vēls, vienmēr pārāk vēls. (Pavasaris jau ir piezadzies un izēdis tavu sirdi tukšu.) Man ap kaklu ir sarkana šalle ar lielām, krieviski košām rozēm.
Kā gan zeme spētu nebūt nolietota? Un dzīve... Pēc visām šīm ārdošajām ziemām... Pēc noklusētās grūtsirdības un skumjām. Pēc visas šīs nostāvējušās, izdēdējušās, novadējušās vientulības.
*
Vientulība- es domāju vakarā, kad jau satumsis, braucot garām daudzdzīvokļu mājām pie Juglas ezera. Tā izskatās vientulība- visi šie izgaismotie logu kvadrātiņi, kas tukši blenž tumsā. Miljoniem neko neredzošu acu.
Current Music: Piano Magic - Deleted Scenes

3/23/12 08:13 am

No rīta mežā ir pasakaini. Es stāvu, noskrējusi kādu gabaliņu, un domāju par to, ka šobrīd es varētu aiziet uz jebkuru pusi. Gan garīgi, gan fiziski. Un tam nebūtu nekādas nozīmes. Kamēr mani neviens nepieskata, es izšķīstu, es izplūstu, un paliek tikai šī maigā rīta saule, kas pieglaimīgi laiza vēl brūno zemi. Šīs taciņas un celiņi, tukši un klusi pēc maniem soļiem, izmiruši. Šīs uz augšu uzlīdušās koku saknes kā veci, apbrūnējuši mugurkauli.
Vēlāk es stāvu karstā dušā ar aizvērtām acīm.
Vēlāk es lakoju nagus.
Vēlāk es dzeru kafiju pie datora. Un skatos apollo dzelteno sleju (kā vienmēr- neko citu lasīt nav vērts). Un domāju par to, ka man piemīt kaut kāda atbaidoša ķermeniska līdzība Keitai Midltonei. Brrr.
Vēlāk es aiziešu, un diena paņems mani. Bez drupačām.
Current Music: Meiko - Reasons to Love You

3/22/12 04:32 pm

Šorīt piecēlos sešos. Ap septiņiem uzvilku savas jaunās running shoes un gāju ārā pārliecināties, vai es vispār vēl protu skriet. Tobrīd lēnām leca saule, un es skrēju garām kāda sava neuzrakstītā stāsta varoņa mājai. Bija tikai nedaudz virs nulles, un man nodevīgi bira asaras. Mp3 pleijeris atskaņoja kaut ko no Halou, droši vien Wholeness. Cilvēki steidzās uz autobusa pieturu vai rosījās savu privātmāju pagalmos. Savādi, es nekad tā īsti neapzinos, ka arī viņi dzīvo. Ka ir vīrieši, kas septiņos no rīta iznes atkritumus. Ka rīti vispār var piederēt vēl kādam bez manis. Saelpojos daudz svaiga gaisa un atklāju, ka tiešām varu paskriet. Cik jocīgi. Atskrienot atpakaļ mājās, pat negribējās aizsmēķēt.
Patiesībā šī bija laimīga diena. Ar to parasto skumju piedevu, kas vienmēr piemīt laimīgām dienām.
Dienas vidū stāvēju pie spoguļa un uzlaikoju svārkus. Tobrīd es sapratu, ka šogad manā ķermenī ir ielīdis pavasaris. Ka nav parastā šī gadalaika nīgruma, negribīguma un riebuma. Ka mans ķermenis ir dzīvs. Mazliet apgrūtinoši dzīvs, mazliet apgrūtinoši pamodies un badīgs. Kā šī nedaudz atvilgusī un viegli smaržojošā zeme, gatava uzņemt sevī sēklas un dzīt uz augšu asnus. Bioloģiskā gaļmašīna. Tik-tak.
Vasarā es cepšu maizi. Kādu fokaču droši vien. Saulainā un mēreni siltā novakarē. Es ēdīšu to siltu, varbūt pat ar sviestu, un klāt būs glāze sarkanvīna, un tā būs visa dzīve, visa jēga. Svaigā maizē, vīnā un tādā siltumā, kas rada ilūziju, ka ziemu nekad nav bijis un nebūs. Es ļoti gribu to sajūtu.
Current Music: Piano Magic - The tollbooth martyrs

3/18/12 10:03 pm

(Nākošnedēļ pamēģināt) būvēt jēgu no runnig shoes un kāda nekaitīga detektīvseriāla (piemēram, Castle) vakariem. Tas būtu pavasarīgs risinājums dzīvei.
Current Music: Piano Magic - You Can Hear the Room

3/18/12 09:07 pm - Rupjmaizes kūka

Šis kulinārais veidojums pēc garšas ļoti atgādina rupjmaizes kārtojumu, kas vienmēr bijis viens no maniem mīļākajiem, bet diemžēl reti (labā kvalitātē) atrodamajiem saldajiem ēdieniem. Pagatavošana šausmīgi vienkārša, ātra un nesāpīga. Pašas kūkas recepte nāk no vecas pavārgrāmatas, krēma un ievārījuma pildījums ir mans personīgais papildinājums/risinājums.

Kūkai:
4 olas
200g cukura (labi der brūnais, bet tas nav obligāti)
kanēlis (1-2 ēdamkarotes), kam patīk, droši vien var piešaut arī muskatriekstu vai krustnagliņas, es tādas lietas īpaši nemīlu
2 glāzes rupjmaizes rīvmaizes (1 glāze ir aptuveni 200ml)

Pildījumam:
250g Mascarpones siera
200ml saldā krējuma
2 ēdamkarotes pūdercukura
1 citrona miziņa
~250ml brūkleņu vai dzērveņu ievārījuma

Olām atdala dzeltenumus un baltumus. Olu dzeltenumus ar cukuru saputo (vieglāk būs ar mikseri) līdz gaišai un pūkainai konsistencei, pieliek kanēli, rīvmaizi, izmaisa un pievieno atsevišķi (vēlams, cietās putās) saputotus olu baltumus. Cep formā (kas izklāta ar cepamo papīru- tas ievērojami atvieglos dzīvi) 180°C (man cepās gandrīz stundu, bet gatavību, kas atkarīga no formas diametra un krāsns, protams, pārbauda ar koka irbulīti). Izcepto kūku pārklāj ar dvielīti un ļauj atdzist. Atdzisušu kūku lēni un uzmanīgi noņem no cepampapīra un horizontāli pārgriež uz pusēm, iegūstot 2 ripas.

Krēmam saputo Mascarpones sieru un saldo krējumu ar 2 ēdamkarotēm pūdercukura, līdz iegūta bieza konsistence. Beigās pierīvē viena citrona miziņu.

Vienu kūkas ripu vispirms apziež ar ievārījumu, tad ar pusi krēma. Liek virsū otru ripu, kuru apziež ar atlikušo krēmu. Lai glītāk, nedaudz ar krēmu var apziest un pielīdzināt kūkas malas. Dekorēšanas vajadzība un veids ir gaumes jautājums. Pirms baudīt, labāk atļaut kūkai kādas stundas padzīvoties pa ledusskapi un sasūkties.
Tags:

3/18/12 08:31 pm

Šī (click) vienmēr bijusi viena no manām mīļākajām bildēm, un šī (click) vienmēr ir bijusi viena no manām mīļākajām dziesmām.

(Sausais atlikums pēc kārtējās nedēļas.)
Nogurums.
Cīnījos ar skapjaugšas nezvēru.
Vēdināju. Sūcu putekļus. Mazgāju grīdu.
Jānopērk apavi skriešanai.
Es varu darīt jebko/neko.
Es varu būt jebkura/ne-kura.
Neviena. Visdrīzāk.
Tevis nav.
Mani mati ir sasprausti pakausī.

3/17/12 02:58 pm

Gribētu vienmēr braukt tajā vilcienā, kur iesirmais vīrietis lasa grāmatu. Gribētu vienmēr iet pa Miera ielu no rīta, kad spīd maiga saule un dzīve ir mierīgi skaista. Gribētu vienmēr gaidīt labākus laikus un nezināt, ka tādi nekad nepienāks.
Current Music: Puracane - Went Away

3/17/12 02:33 pm

Diena kā uz pannas uzsista ola. Kā vēršacs. Tik kaila un neaizsargāta. Pusjēla.
Pavasaros dzīves paiešana vienmēr atstāj vairāk baiļu sajūtas.
Tavs organisms iznēsā divas vakardienas vīna glāzes kaut kur iekšā tavās acīs. Lēni un ilgi. Un mazliet sūrstoši. Tu paberzē deniņus un pieliec vēsas plaukstas sejai. Bet viss drīz izbeidzas. Viss apraujas pēcpusdienā. Jēgas nekad nav bijis. Kā tādas. 
Dzīve vienmēr ir bijusi priekšlaicīgi noraukta, kaut kā neveikli atsista- ar prastumu.
Current Music: Piano Magic - You Never Loved This City

3/16/12 10:19 am

No rīta stāvu, ieslēgusies vannasistabā, un skatos spogulī. Tobrīd es jūtos ļoti atvieglojoši viena un nesaistīta ne ar ko. Ir tikai mans pliekanais kailums spoguļa ovālā uz flīzētās sienas. Šī gaļa un āda, mazliet sagurusi, mazliet novalkāta, bet visvairāk- neko neizsakoša. Kā nomesta un uz gultas malas aizmirsta blūze. Šis augums, ko neviens neredz, kam neviens nepieskaras, kas ne ar vienu nav jādala. Varbūt tas ir vienīgais, kas ir palicis pa īstam mans, tikai mans (šajā dzīvē). Un tās pāris minūtes gultā no rītiem, kad esmu tikko pamodusies, mirkli pirms atceros Sevi un Dzīvi.
Current Music: Piano Magic - Snowfall Soon

3/16/12 10:01 am

Ir labi Darīt Lietas. Darīt Lietas ir gandrīz vai svēti. Bet skumjas paliek. Kaut kur, varbūt turpat galvas sānos. Vai mazliet vairāk atstatus. Laiks paiet. Dzīve paiet. Pavasara vējš un pelēkā dienasgaisma iztrenkā mieles. Padilušas kā cauras medūzas, tās paliek zem kājām. Lai dzīvotu, neko tādu īpašu nemaz nevajag. Tomēr vienmēr vajag. Kaut kā izmisīgi, pašā tevis dziļumā, kur viss ir tāds ieraujošs kā vannas noteka.
Current Music: Piano Magic - The Unwritten Law
Powered by Sviesta Ciba