nothing but the sky

3/12/12 09:38 pm

Ja es kaut ko mīlu šajā laikā, tad tie ir darbadienu vakaru vilcieni, kuros sēž aizņemti cilvēki ar portatīvajiem un grāmatām, un mazliet iesirmiem matiem, tieši tā, kā man ļoti patīk, un gaisā ir kaut kāda mazliet uzpūsta nodarbinātība, kas vagona klusajā zumēšanā rada dīvainu jēgas sajūtu (pa vidu visiem šiem pelēknožēlojamajiem pavasara plūdiem).

• +

3/12/12 08:08 am

Es pamostos blāvā rītā. Caur pidžambikšu plāno kokvilnas audumu virspusē lien mani gūžu kauli. Es guļu uz muguras un uztaustu tos kā agrāk- it kā lai pārliecinātos, ka ir kaut kāds mehānisms, kaut kāds skelets, kas satur kopā visu šo. Tomēr tagad tādas sajūtas nav. Nav arī vajadzības. Mans ķermenis dzīvo citā realitātē. Un es tikai pragmatiski konstatēju, ka ir vajadzīgi kādi kilogrami vai kas tāds. Bet arī tam nav īpašas nozīmes. Kad sestdien stāvu Vecrīgā uz kādas mazas ieliņas un smēķēju, es skaidri sajūtu, cik nenozīmīgs ir kļuvis šis ķermenis. Kā kaut kāda papīra strēmele, ko rudenī nēsā vējš. Kā vasaras atlieka. Kā dzīves atlieka. Kafejnīcā mani gaida I. un kāds pavecs vīrietis, kas piemeties ar alus kausu uz mīksta krēsla netālu no mums un pārāk uzskatāmi vēro mani. Es automātiski izliekos, ka to nemanu. Es automātiski izliekos ļoti daudz. Es lapoju vecu Šekspīra sējumu, un sausās, raupjās lapas trinas gar maniem pirkstiem. Es izlasu vietu, ko kāds atzīmējis ar parasto zīmuli. Viss ir ieguvis dīvaini skaidru neskaidrību. Labrīt, man atkal jāiet.

• +

3/11/12 07:22 pm

Vakars pavisam viegli apgrauzdēts.

• 2
• +

3/10/12 09:58 pm

Tavā dzīvē droši vien nav Merķeļielas nezvēra sestdienas vakarā, kad skaļi krievu jaunieši bauro Tev visapkārt. Un Tavā ādā droši vien tā neiesūcas pilsētas nodevīgi ieeļļotā tumsa, spīdīga kā treknas čūskas mugura. Un Tu nestāvi Rimi ejā, ļaujot cilvēkiem sevi grūstīt, bez spēka iepirkties, bez spēka...

• +

3/10/12 09:40 pm

Šorīt Čakiela līst man cauri. Un pilsēta, smagpelēkā agra sestdienas rīta pilsēta. Un vakardienas mieles. Vai varbūt visas mana mūža vakardienas kā bez svara jūrā peldošas ūdenszāles, kas izskalotas krastā kļūst sausas un neglītas. Es esmu Lady Folly. Manas acis ir atvērušās ledaina strauta plūsmā. Manas acis ir atvērušās. Tās ir vaļā. Uz aiz tām iecementēta mana second hand dvēsele.

• +

3/10/12 09:17 pm

Es atnāku mājās un nometu ādu. Ir deviņi ar kaut ko vakarā.

• +

3/6/12 08:40 am

(Es iesāņus paskatos uz vīrieti, kurš tāpat kā es vilcienā atver grāmatu. Viņš skatās pretī. Dzīve plūst samierinoši, izlīdzinoši. Mēs visi kādā brīdī esam radnieciski, uz pāris sekundēm, un tobrīd mūsu ikdienišķais izmisums murrā pieklusis.)

• 1
• +

3/5/12 09:38 pm

Es gribētu rakstīt no rītiem, kad pamostos. Izbāzt roku no segapakšas un pastiepties pēc grāmatas. Es gribētu būt pamodusies kā kāda cita. Neuzbāzīga un remdena, un tikko izgaršojama. Tā, lai uz mēles nepaliek sīvums. Tā, lai rokas ir vieglas kā sausas smilgas vasaras vējā. Tā, lai diena ir tikai blāvs atspīdums uz gaišas sienas. Vienmēr kāda cita. Vienmēr kaut kur citur. Vietā, kur klimats ir maigāks, un pavasara saule tā nesvilina ādu. Kur putnu vīterošana nejauc galvu, un novakares nav tik vīstoši sērīgas kā šeit. Kur pavasara atkušņa atgrauztā zeme nav tik savandīta kā izgulētu matu ērkulis pakausī. Kur tā nav tik tumša un alkaina kā pavērusies aiza, badīga atkal uzņemt sevī dzīvību. Kur šis plaukšanas un trūdēšanas noslēgtais loks nespiestu man uz deniņiem. Kur būtu Tu (?) vai kas tamlīdzīgs... Un Tev uz lūpām vienmēr būtu jēga...(viegli uzglāstīta ar pirkstu)

• +

3/4/12 09:05 am

Dzīve ir kļuvusi dūņaina- es vakar naktī uzrakstīju uz rozā līmlapiņas un nodzēsu gaismu.

• +

3/1/12 11:12 am

Man nav laika šorīt. Man jāsatiek mana mīļākā kūkotāja. Bet debesis un sniegs šorīt guļ vienādi pelēkā tonī, guļ tādā rāmā mūžības miegā. Un ir tāda sajūta, ka dzīvē vairs nekas nevar atgadīties, notikt, jo viss jau ir bijis un vairāk arī nevajag. Nevajag iemīlēties, nevajag pat skumt. Vajag tikai aptīt halātu ap ribām un skatīties pa logu, un domāt par to, ka šopavasar vajadzētu iesēt vismaz salātus. Tomēr man nav laika šorīt. Jāsatiek mana mīļākā kūkotāja.

• 5
• +