nothing but the sky

Recent Entries

4/21/12 09:22 pm

Dažreiz es domāju par to, cik daudzsološi grāmatās izklausās vārds "viņa". Viņa, kas ir maiga un plūstoša. Viņa, kuras blūze silti saskaras ar ādu, un uz tās neizdīgst nodevīgi salšanas punktiņi. Viņa, kurai pēc skūšanās uz kaunuma neataug asi matiņu rugāji. Viņa, kurai noteikti ir kaut kāds mistiski pareizais ķermeņa svars, ne par daudz, ne par maz. Es mazliet pasmīnu par šo domu, un rakstot uz mana monitora uzsēžas naktstauriņš. Sāp galva.
Tad vēl ir arī vārds "viņš". Viņš, kuram noteikti patīk tieši viņas lūpu forma. Kurš novērtē tieši viņas ģērbšanās stilu. Smaržas. Viņš, kuram viņa nav tikai sekss un citas ērtības, galu galā, pašās beigās. Plus vēl kaitinošās atšķirības. Sīkpsihozes.
Mana galva sāp pakausī. Smagnēji un apdullinoši. Sirdspukstu ritmā uz balta fona mirgo kursors. /Uz grīdas pie manas tukšās, izvandītās gultas mētājas Vientulība tīmeklī./

4/21/12 08:19 pm

Dažreiz ir labi tikai tādēļ vien, ka zāle lien laukā no zemes un stiepjas uz augšu, ka viss šīs brūnais, šis mūžpelēkais pamazām apaug.
Dažreiz ir labi tikai tādēļ vien, ka vari pasēdēt uz soliņa ārā, uzsmēķēt, un nemaz nesalst.
Dažreiz ir labi tikai tādēļ, ka kukaiņi atkal dejo virs āderēm.
Dažreiz ir labi tikai tādēļ, ka vakarā pēc izsmeļošas dienas tu sev uzvāri lielu tējas krūzi, kurai pielej nešķīstu grenadīna sīrupu, un tev vēl ir neredzēta jaunākā Revenge sērija. Un neko negribas, neko nevajag. Nogurums ir apēdis visu tavu apziņu. Un nolaizījis drupačas no šķīvja. Tikai pašā attālākajā tās stūrī, kaut kur aiz trejdeviņām jūrām, ir paslēpusies doma par Tevi(?), kā noslēpta ledusskapja slepenajā nodalījumā, kur Lielais Rijīgais Nekas nav ticis klāt. Doma kā gulēšana uz muguras siltā ezerā vasaras vidū, kad laiks ir bezgalīgs un nesāpīgs.
Current Music: Brooke Waggoner - Fresh Pair of Eyes

4/20/12 08:39 am

Man patīk manas iknedēļas apņemšanās dzīvot jēdzīgi. Vidējais dzīves ilgums tādām ir 2-3 dienas.
Nelietīgi apēsto kūku enerģiju var novirzīt derīgā gultnē. Atceries to. (Piemēram, var atklāt, ka zem kultūrslāņa uz virtuves griestiem un sienām slēpjas kādreizējais baltais krāsojums.)
Es stāvu uz sliekšņa, lai kļūtu par parastu sagurušu pieaugušo cilvēku. Man patīk šis jēdziens. Tomēr es vēl brīdi minstinos. Es stāvu uz sliekšņa un apcerīgi tinu ap pirkstu savu pasauso matu šķipsnu. Es koķetēju ar pliekano dzīvi, un mūsu flirts ir bezgalīgs kā pelēko dienu debesis.
Es varētu atmest daudz ko. Izbeigt šo nogurdinošo mīlas dēku ar to savu smadzeņu puslodi, kas atbild par nekārtību man visapkārt. To, kurai liekas, ka vajag iesiet grāmatas, šūt, krāsot dzijas, mēģināt kaut ko noadīt. Ka vajag vēl vairāk piesārņot šo nabaga pasauli ar lietām, bet tā jau ir pazudusi lietās līdz ausīm. Dzīvei pilnībā pietiktu ar nogurumu un pāris slinki izlasītu lappušu garlaicīgā grāmatā vakarā gultā pirms aizmigšanas. Dzīvei noteikti pietiktu, un tā atviegloti uzelpotu, jūtot, ka no sirds tai novēlies milzīgs, žņaudzošs akmens.
Current Music: Civil Twilight - On the Surface

4/18/12 08:41 pm

Kafejnīcā smaržoja pēc ledenēm. Tām krāsainajām, stiklainajām konfektēm, ko es tik ļoti nemīlu. Tomēr neviena ledene nekur nerēgojās. Bija tikai smarža, ļoti izteikta. Mēs strādājam līdz deviņiem, viņa sacīja. Es apviju pārsalušos pirkstus ap karsto piparmētru tējas krūzi un atvēru grāmatu, kas man uzdzen riebumu. Vīrietis pie blakusgaldiņa tukši skatījās apkārt. /Es mīlu savu vienatni. Alkaini. Badīgi. Ar tādu neveselīgu intensitāti. Bet tikai tā es varu sadzirdēt pati savu asinsriti. Just, ka mana dzīve rāmi un paklausīgi plūst man zem ādas kā veca upe dziļā gultnē./ Vēlāk es izdzēru vairākas glāzes vislabākā vīna (Gran castillo Cabernet Sauvignon) un gulēju ciešā miegā. Kokvilnas palagi, no rīta pamostoties gultā, bija ideāli vēsi un silti reizē. Otrs- tukšais spilvens. Diena, caura un bezgalīga. Ak, jā, es krāsoju dziju. Kafijas biezumos, kumelīšu tējā, bazilikā. Gaišās toņu pārejās.
Current Music: Blonde Redhead - Spring And By Summer Fall

4/17/12 06:43 am

Pelēks rīts. Padzērusies zāle rijīgi lien ārā no zemes. Drīz tā alkaini noēdīs brūno miegainību no zemes virsas, pērno lapu trūdus, drīz tā ierīs sevī čiekurus un skujas. Šogad es pamanīšu to brīdi.
Current Music: Blonde Redhead - 23

4/16/12 05:38 pm

Manā auduma iepirkumu maisiņā ir burkāni, kefīrs, jogurts un Čaka dzeja. Veļas mīkstinātājs un mīkstinātājs matiem. Lietus vienmērīgi pakšķ uz lietussarga virsmas, peļķēs stiepjas gari koku atspulgi. Varbūt mans ķermenis beidzot ir mans, no rīta iztrenkts paskraidīt lietū. Varbūt es beidzot jūtu pati savu ādu, šūnu pa šūnai nostieptu pār ribām. Varbūt es beidzot jūtu krūštura gumijas graužamies man miesā, šo saistvielu, karkasu. Varbūt pat man galvā ir mana cepure un ap kaklu sasiets mans lakats. Varbūt šī beidzot ir īstenība- atgriešanās tukšā mājā, kurā tevi neviens negaida, tikai kaķis, tek jumts un ledusskapis nestrādā. Ja tā, tad šī īstenība ir bezgala garšīga. Kā tumšā šokolāde. Saldi rūgta.
Current Music: Blonde Redhead - Publisher

4/15/12 12:34 pm

Tas, kā sūrst pirmoreiz pēc ziemas augsnē iegremdētās rokas. Ir tāda īpaša sūrstēšana. Kad zemes asums ievaino ādu, kad augsne aizlien aiz nagiem vietās, kur tie sadalījušies, un nav iztīrāma ārā. Kad tu jūti zemes smaržu uz savas ādas pat pēc mazgāšanās ar ziepēm. Tāda sūrstēšana.
Un tam pretī mūžam neaizskaramā pilsētas dzīve ar jauniešiem piektdienu-sestdienu vakaros, kas okupējuši visu dzīvojamo telpu. Neaizskaramā dzīve, kurā tu iekāp vilcienā, un visi tevi pavada ar skatieniem, līdz tu noslēpies aiz žurnāla atvēruma. Neaizskaramā, atlecošā dzīve, kurā tev nekad nav vietas. Vienkārši nav vietas.
Es neprotu atpūsties. Zvilnēt ar grāmatu un neko nedarīt. Pie tā jāpiestrādā.
Es stādu sarakstus un izpildu pašsuģestīvus vingrinājumus.
Es esmu gandrīz laimīga.
Un tomēr šausmīgi nelaimīga. Kā bezdelīga.
Žurnālā bija teikts, ka sapņojošie cilvēki esot nelaimīgi. Varbūt tā arī ir. Patiesā dzīve, (Nr.07 5.aprīlis 2012), 53.lpp.
Bet varbūt viss vienkārši vienmēr reibina, un nekādas patiesības nav. Nav konstantas īstenības.
Current Music: Mazzy Star - Before I Sleep

4/10/12 05:57 pm

Tu dzīvo tagad, pašlaik- es sev bieži audzinoši atgādinu. Tu dzīvo. Pat mirklī, kad pāršķel ar cirvi pārāk resno malkas pagali, kad pieskaries koksnei un ieelpo tās smaržu. Lēnām. Bet laiks vienalga, laiks ir piezīdies tev pie kakla kā dēle, caurspīdīgi pelēka.

4/10/12 05:44 pm

Stāvēju kādu brīdi ārā, dienas vidū, saulē, izlīdusi pasildīties kā veca čūska. Bija tikai klusums un vēja čabas pār sauso un miegaino zemi. Kā senāk. Kā vienmēr. Tukša pēcpusdiena, caurbire. Viss Šis, kas lēni gremo pats sevi. Tavā galvā nekā nav, tavā dzīvē nekā nav. Tikai laiks.

4/9/12 07:57 pm

Sabāzt veļasmašīnā visu pēdējo dienu drēbju kalnu, lai atmazgājas no nejēdzīgās manis. Ielīst gultā ar grāmatu. Cerēt sapnī atkal sastapt koku ēnās nogrimušo upi un jaunekli ar zīdainiem matiem. Tāds ir plāns.
Current Music: Flunk - See You
Powered by Sviesta Ciba