bet, klau, vai patiešām ir vislaik tik skumji skati? pat ar fatālisma piegaršu. vai gaišos mirkļus Tu izdzīvo un atstāj sevī, šeit atbrīvojoties no drūma eksistenciālisma pavedieniem? vai arī - kas sāp, skar dziļākos slāņus, liekot aptvert, ka esi?
(Lasīt komentārus)
Nopūsties: