Un ko autors vēlas no šī dzīves tukšuma apzināšanās? Kāda būs tālākā "Es un ārpasaule" uztvere, pēc šādas izķidāšanas? Šaubos, vai no tā kļūs kaut kas labāk.
Savas dvēseles vīnstīgas, lai kādas tās šķistu, būtu jāuztur, nevis jārauj tās nost.
Bet nu pārdomas - par rubuli! Tik pat, kā Sartra "Nelabums". Dinamiski patiesi.