woahhaaa; pa pulverēdienu līniju ienācās cita alternatīva - ambronite. Atšķirībā no soylentīgajiem pulveriem šie reklamējās kā real food, jo samaluši tur nātres, spinātus, riekstus un visādas oges 'ziemeļu svaiguma' mērcē (jo ir no Somijas). Līdz ar to šie ir daudz dārgāki (ap 10 eur par vienu maltīti!!), bet šie nemaz neiesaka tikai pārtikt no pulverīšiem. Tātad šis būtu 10 eiro lenčs.
Tīrā veidā tas garšo tieši tā -- woahhaaa. čehu-mana pulveris ar savu bezgaršību ir daudz dzeramāks, kamēr šis ir f-in skābs un zaļš. Pie skābuma laikam vainīgi smiltsērkšķi, un lai gan saka, ka tie ir veselīgi, garšīgi tie nav. Piejaucot medu klāt, var kaut kā izdzert. Tīrā veidā to dzert ir īsta drosme. Toties ir sajūta, ka ēd/dzer real food, nevis kaut kādu masu un tad spekulē hmmm... kas tas ir, kas esmu es. Pamēģināšu ar kaut ko piejaukt un tad skatīšos, vai ir vērts pasūtīt vēl (svētku reizēm, jo kā nekā 10 eiro par reizi). Pagaidām man tas otrs čehu pulveris pat sāk bezmaz vai garšot. Triks varētu būt tajā, ka to ēdu/dzeru, kad ir izsalkums un nav laika, un tad ir tāds woohoo prieciņš, ka nav jāķēpājas ar ēdiena meklēšanu. Nu un vēl banānu un kakao pielieku klāt.Tad radu saietos, kur runā par zaptēm un citām receptēm, kas izlasītas un izmēģinātas, šokēju tuvākos.
Bet pulverīšu sakarā Eiropā ir vēl varianti, ko pamēģināt, joylent, piemēram. Pārējo nosaukumus vēl neatceros.