THE BLOG

pēdējā laikā aizvien vairāk domāju - ko mēs iesāksim garajās lieldienu brīvdienās? tīri vai prasās kāds vairāku dienu pasākums kādās lauku mājās. ir idejas?

vispār man liekas, ka ŠIS ir vislabākais, ko internets man ir devis. gets me every time.

izskatās, ka vakardien notika šī gada labākais pasākums. just check out all those happy people.

Lai varētu normāli piebeigt Crysis 2, es pirms dažām dienām iegādājos GeForce GTS 450. Tad es viņu piebeidzu un nebija vairs nekā ko spēlēt, jo neviena cita spēle mani neuzrunāja. Lai videokarte un brīvais laiks neietu zudumā, es atjaunoju World of Warcraft subscription. Tagad varu uz Azerotu blenzt caur 16x anisoptrisko filtru un 8x antialiasingu. Besī ārā!

Vēl šodien darbā satiku savu bosu, kurš bija atlidojis no Amerikas. Uz pāris stundām iesēdējām, lai parunātos par dzīvi. Izrādās, tā lieta, ar ko es nodarbojos, saucas "interactive retail space".

So yeah, savā izmisumā pēc jaunām spēlēm nolēmu izmēģināt pāris jaunumus.

Nolēmu sākt ar Crysis 2. Jā, nu izskatās jau tā spēle nenormāli kruta, nācās nogriezt izšķirtspēju pāris iedaļas uz leju, lai varētu paspēlēt uz max settingiem. Kaitina neizslēdzamais motionblurs. Nesaprotu, kāpēc tas vajadzīgs. Nav arī nemaz tik garlaicīga padarīšana, ja neskaita faktu, ka tas ir šūteris and I am not a big fan of those. Diezgan ātri apnika tomēr masturbēt uz to vizuālo izpildījumu (kurš tomēr ir awesome).

Turpināju ar Gothic 4 Arcania. Dievs pasarg, kaut man nekad dzivē vairs nebūtu jāsaskaras ar tādu sūdu! Man nav pilnīgi nekas labs, ko par šo spēli pateikt. Es nožēloju, ka es vispār mēģināju to spēlēt. Noskaidroju, ka izstrādātāji to bija paredzējuši amerikāņu tirgum. Viņi tagad ir bankrotējuši. Hm, laikam pat amerikāņi nav TIK stulbi.

Pamēģināju Two Worlds 2. Baigi atgādina Oblivion - sarunu izvēles nekādas, varoņi diezgan kokaini, viss nenormāli glowīgs un visu laiku bremzē. Oblivionā gan bija foršāks stāsts, nekā šitajā bezsakarā. Iespējams, ka es neko nesapratu, jo nebiju spēlējis pirmo daļu... kaut gan nē, diez vai tas būs pie vainas.

Novilku Monkey Island 2 Special Edition. Lūk tā ir ģēla! Vēlreiz izstaigāt šo lielisko kvestu pie kā pagāja daļa manas bērnības (otra daļa pagāja pie Monkey Island pirmās spēles), un šoreiz jaunā kvalitātē ar hotswiching funkciju, lai pārslēgtos no 85tā gada versijas uz mūsdienu versiju - any time. Plus vēl viņiem ir "director's commentary" opcija, ko atsevišķās scēnās var ierubīt un klausīties kā trīs gīki stāsta par šīs lieliskās spēles veidošanu.

Bet man tomēr gribas kādu jauku RPG, kas nav pilnīgs mēsls. Varbūt ir kaut kas, par ko es joprojām neesmu dzirdējis?

Sakarā ar vasaras spēli, es šodien pacentos un atradu netā visas Veģmaka grāmatas krieviski.
Var novilkt ŠEIT (right-click un save as).

Priekš spēles vajadzībām pietiks, ja izlasīsiet pirmās divas. Varu vēl piebilst, ka lasīt šo darbu krieviski ir daudz foršāk nekā angliski.

Man arī šodien atnāca grāmatas angliski - The Last Wish un Blood Of Elves. Tā ir pirmā un trešā grāmata. Otro viņi nezinkapēc ir nolēmuši izlaist, bet nu tas sižetam daudz netraucē, jo trešajā grāmatā ir aprakstītas visas svarīgākās lietas, kas notika otrajā.

Pats tagad lasu The Shattering. Nevar vēl īsti saprast vai tas ir any good.

Izgāju Dragon Age 2. Nu patiesībā neesmu pavilcies ne uz pusi tik ļoti kā no pirmās spēles. Šī otrā spēle bija tāda... plika, bez īsta sižeta, bez galvenā tēla attīstības, bez superīgiem kvestiem, bez negaidītiem pavērsieniem. Nu karoče bez nekā. Vienīgais, kas man kaut cik patika, bija Saarebas kvests, kurā Qunari mags sevi beigās sadedzināja.

Vobšem es jūtos tā kā piekrāpts un nezinu, ko lai tālāk spēlē. Varētu jau Crysis2, bet tur nevar izrubīt motion bluru un mani tas nenormāli kaitina. Nu kaitina tik ļoti, ka apsveru nemaz viņu nespēlēt. Visas cerības tagad uz Witcher2.

Vakar ļoti labi sapulcējāmies ar DJ un Dveshy, lai iesēdētu par Veģmaka larpu. Radījām tiešām lielisku ideju palielai komandai. Starp citu - runā, ka pati spēle notiks Lietuvā, so beidzot būs iemesls izkustēties kaut kur tālāk un iepazīties ar jauniem cilvēkiem.

Sestdienas vakarā mēs mājās iesēdēsim un saskandināsim par Silvas piedzimšanu, so ja tev liekas, ka tu viņai patīc, tad atnāc ciemos un saskandini ar mums.

A girl on a bus said she would suck me off for £5. When she finished, she wiped her mouth and lit a fag.
I thought, "What is the world coming to? I mean who sells cigarettes to a 12-year-old?"

[sickipedia]

Kopš smēķēšanas atmešanas man ir atgriezusies smaržas sajūta. Es šobrīd TIK spēcīgi spēju saošņāt visādas lietas, ka liekas - nekad iepriekš man nav bijis šādas maņas.

Patiesību sakot, man šī maņa riebjas, jo beidzot es sajūtu, cik lielā sūdu bedrē es atrodos. Piemēram Āgenskalnā visas ieliņas ir burtiski noklātas ar suņu sūdiem. Es nepārspīlēju. NOKLĀTAS. Tipa tā kā fermās parasti ir, tikai tur cilvēki valkā galošas vai gumijas zābakus, lai varētu pa tiem sūdiem mīcīties, bet šeit visi vazājas lakādas kurpītēs. Un treniņbiksēs. Anyway, taisnības labad jāsaka, ka fermās parasti arī tiek šad un tad iztīrīts, tomēr uz ielām laikam atrodas vismaz 10 gadus netīrīta huiņa. Man atkal ir sajūta, ka es nepārspīlēju.

Tad vēl sabiedriskais transports. Nemaz jau nerunājot par to, ka man pēdējā laikā jābrauc maršrutā, kurā pārvietojas tā sabiedrības daļa, kas ir aizmirsusi par ziepju eksistenci, tam visam klāt vēl nāk tādi izgājieni kā piemīzti autobusa stūri. Piemēram šorīt man likās, ka tas nemaz nebūtu tik ļauni, ja visam Āgenskalnam apjoztu apkārt dzeloņdrāšu žogu, iekšpusē dzīvojošos vienkārši pasludinātu par netīriem cūkām, un vietvārdu Āgenskalns pārdēvētu par Neue Auschwitz. Pēc tam tur iekšā vajadzētu uzcelt pāris gāzes kameras un sākt pamazām atbrīvot cilvēci no šīm sabiedrības pabirām, kas nejēdz pieturēt savu pūsli.

Man šķiet, ka tā ir tāda aksioma - ja sabiedriskais transports nebrauc cauri centram, tad ir garantēts, ka tas smirdēs kā no elles tikko izlīdis. Nē nu, es jau neuzskatu, ka esmu labāks par šiem netīrīgajiem lopiem. Man vienkārši tik ļoti nepatīk jaunatklātā smaržu pasaule, ka es burtiski jūku prātā.

Atkal iegrimu pārāk dziļi wikipēdijā. Šādās reizēs gadās atrast visādas superinteresantas lietas. Piemēram šoreiz izlasīju kaudzi rakstu par Jeruzālemes vēsturi un man baigi iepatikās Zālamans. Tipa korānā esot rakstīts, ka viņš ar dieva gribu esot valdījis pār džinnu hordām un vispār esot bijis nenormāli awesome līdz pat brīdim, kad nomira. un drusku arī pēc tam.

( more )

jā, nu izrādās, ka esmu nobumbulējis trīs gadus ar savām mācību tiesībām, so mans līgums un reģistrācija ir beigusies. tas ir milzīgs fail. enormous I would say.

I think I should use the momentum of my insanely strong willpower to do this thing again. and this time for real. kaut kādu super-ātro 5 nedēļu variantu un miers uz visiem laikiem.

gribas paklausīties kaut ko nenormāli episku. gribas kaut ko uz šāda stila pusi. tas laikam ir kaut kāds "ethno metal" vai kaut kas tikpat obscure, bet stilam laikam īsti nav nozīmes, ja vien tas ir TRULY EPIC gabals.

gimme your most epic tracks in the comments, plz.

Patiesībā atmest smēķēšanu nav grūti, ja neskaita to ķīmisko atkarību, kas tavam ķermenim dara pāri.
Nav grūti izdarīt to, ko tu patiešām vēlies. People who say otherwise are weak.

Ir dīvaini, cik ļoti pīpēšana ir ietekmējusi manu dzīvi. Visu to var just tikai tagad, kad tu saproti, ka tavā dzīvē ir lieli tukšumi, ko aizpildīja ar pīpēšanu saistītas aktivitātes. There is a disjointed feeling. Viss tagad ir kā milzīgs teksta blāķis bez pieturzīmēm teikumu beigās.

Un tagad domājot par šīm zaudētajām iespējām, nākas secināt, ka pīpēšanai tomēr ir ārkārtīgi daudz plusu, bet tikai viens liels un trekns mīnuss - veselības pasliktināšanās. Smēķēšanai ir foršs sociālais faktors, ko iespējams vēlāk aprakstīšu sīkāk.

Vienkārši ir dīvaini apzināties, cik dziļi smēķēšana cilvēku ietekmē.

Nolēmu gavēņa laikā nepīpēt. Nolēmu arī pierakstīt savas sajūtas. Te jau būs daži pieraksti.

08.03. izpīpēju pēdējo cigareti un aizgāju gulēt.
09.03. no rīta viss normāli. ap pusdienlaiku sākas dīvainas sajūtas - ārkārtīgi augsts spiediens, svīšana, ļoti reibst galva. pret vakaru vidusausī ir tāda sajūta kāda rodas lidmašīnās 3K augstumā. nav iespējams produktīvi pastrādāt, jo nevar koncentrēties. sāp ausis no spiediena. sāp muskuļi. doma par pīpēšanu šķiet pretīga, bet nenormāli gribas uzpīpēt, lai pārtrauktu šīs mocības. pa nakti grūti iemigt, jo liekas, ka pārsprāgs galva. asinis pa degunu. I feel like a crack whore.
10.03. no rīta nedaudz sāp ausis, tipa kā atbalss no vakardienas. fiziskā sajūta ir normāla. gribas uzpīpēt, jo pietrūkst psihosomatiskās darbības, bet doma par dūmiem sevī šķiet pretīga. saprotu, ka mans dienas ritējums sastāv it kā no maziem blokiem, starp kuriem vienmēr esmu pīpējis. tagad šajās starpās nav ko iesākt; bezmērķīgi klīstu pa studiju tā vietā. ārā vairs nesalst rokas, bet tas laikam ir pavasaris.

es: "mums vajag nopirkt tualetes papīru".
kolēģi: "tu visu rulli nopīpēji, ja?"

noskatījos "Hereafter". vispār man Īstvuds nekad nav cepījis kā režisors, ja vien neskaita "Gran Torino", kas bija diezgan foršs gabals. šī viņa jaunākā filma gan ir varen nopietna un garlaicīga. seriously boring. gluži kā mans vakars mājās, ja jau es skatos šādas briesmīgas filmas. nē nu es jau varētu arī darīt kaut ko interesantāku, bet nesaprotamu iemeslu dēļ es izvēlos skatīties šādas briesmīgas filmas.

Nupat nolēmu kaut ko mainīt savā dzīvē - sāku izmantot lielos burtus teikuma sākumā.
Let's see how that goes.

Vēl man šķiet, ka šogad es varētu izmantot gavēni kā ieganstu, lai nepīpētu tās 40 dienas, jo man jau 3 cilvēki ir teikuši, ka man ir zili nagi rokām. Palasīju internetu (yeah, jo viss internetā rakstītais ir pilnīga taisnība) un uzzināju sekojošu lietu - ja vien es neesmu ilgāku laiku indēts ar sudrabu, tad visticamāk manās asinīs ir ļoti maz skābekļa, kas tām liek izskatīties krietni vien lillā, un tas ir ļoti labi pamanāms ādā zem nagiem. Hell knows vai tas ir no pīpēšanas, bet šāda iespēja laikam pastāv, jo tas ir kind of saistīts. Ok, laikam ar šādām loģikas spējām man par ārstu nekad nekļūt, bet nu mēģināts nav zaudēts. Būtu gan forši, ja varētu vienkārši iedzert kaut kādas skābekļa tabletes or something. Tādas taču eksistē, vai ne?

Un vēl es nekad neesmu sapratis, kapēc skābeklim ir tāds nosaukums, jo man nekad nav licies, ka tas ir skābs.

vēlreiz noskatījos "Tron", jo ir iznācis DVD rips. nolēmu arī palasīt titrus, kas mani noveda pie tās firmas nosaukuma, kas kopā ar Kameronu ir taisījusi to jauno 3D kameru. funny thing is, ka šī über-kamera sastāv no divām kamerām, kas atrodas nevis blakus, bet viena virs otras. tai arī ir 9 servomotoriņi, kas šīs abas kameras sinhroni spēj kustināt 3 asīs, lai mainītu attēla dziļumu un convergence point kā arī sinhronizēt asumu, ekspozīciju un blendi. un finālā tu dabū nevis divus attēlus, bet vienu(!) attēlu ar īstu depth-pass. that shit is amazing. tas man šķiet tik neticami, ka vienīgais kā es to spēju normāli aprakstīt, ir šādi - Kamerons principā ir uzhakojis realitāti.

protams, vēl atliek tikai savest kārtībā veidu kā šo attēlu normāli parādīt kinoteātrī, lai tas būtu kaut cik baudāmi. cilvēki, kas ir pabijuši Amerikā uz IMAX kino, stāsta, ka tur tā ģēla esot daudz foršāka, jo IMAX milzu ekrāns ir ieliekts un aizņem arī visu skatītāja perifēro redzi. vienīgā neveiklā lieta, kas vēl jāatrisina, ir tās pašas neērtās polarizētās brilles.

man šķiet, ka es savas dzīves laikā vēl to piedzīvošu.

pa netu klīst viens tekstiņš, kurš parādās visādiem cilvēkiem draugu, facebook un citos profilos.

After years of smoking and drinking, you do sometimes look at yourself and think, you know, just sometimes in between the first cigarette with coffee in the morning to that four hundredth glass of cornershop piss at 3AM, you do sometimes look at yourself and think: This is fantastic. I’m in heaven.

ikdienas čats ar kolēģiem skypā. izskatās, ka dažādi random funny linki nav cieņā.

[10:39:37] Bildiņš: http://button.dekel.ru/
[10:40:12] Artūrs Daukulis: www.rabotaķ.bļe
[10:40:29] Bildiņš: www.eatmyshit.com
[10:40:30] daavis zelcans: www.bljac.suki

šodien darbā baigā rosība. garlaicīgā rotoskopēšana tiek atjaukta ar jaunu produktu fočēšanu un plānu kalšanu par dažādām filmēšanām. un šodien šeit ir divas meitenes, kas ir stilistes. it almost feels weird, ka visi mani kolēģi šodien neatraugājas kā traki un nespriež par to, cik iepriekšējai modelei bija nokārušās krūtis.