pūšļi un smaržas
Mar. 16., 2011 | 08:42 am
Kopš smēķēšanas atmešanas man ir atgriezusies smaržas sajūta. Es šobrīd TIK spēcīgi spēju saošņāt visādas lietas, ka liekas - nekad iepriekš man nav bijis šādas maņas.
Patiesību sakot, man šī maņa riebjas, jo beidzot es sajūtu, cik lielā sūdu bedrē es atrodos. Piemēram Āgenskalnā visas ieliņas ir burtiski noklātas ar suņu sūdiem. Es nepārspīlēju. NOKLĀTAS. Tipa tā kā fermās parasti ir, tikai tur cilvēki valkā galošas vai gumijas zābakus, lai varētu pa tiem sūdiem mīcīties, bet šeit visi vazājas lakādas kurpītēs. Un treniņbiksēs. Anyway, taisnības labad jāsaka, ka fermās parasti arī tiek šad un tad iztīrīts, tomēr uz ielām laikam atrodas vismaz 10 gadus netīrīta huiņa. Man atkal ir sajūta, ka es nepārspīlēju.
Tad vēl sabiedriskais transports. Nemaz jau nerunājot par to, ka man pēdējā laikā jābrauc maršrutā, kurā pārvietojas tā sabiedrības daļa, kas ir aizmirsusi par ziepju eksistenci, tam visam klāt vēl nāk tādi izgājieni kā piemīzti autobusa stūri. Piemēram šorīt man likās, ka tas nemaz nebūtu tik ļauni, ja visam Āgenskalnam apjoztu apkārt dzeloņdrāšu žogu, iekšpusē dzīvojošos vienkārši pasludinātu par netīriem cūkām, un vietvārdu Āgenskalns pārdēvētu par Neue Auschwitz. Pēc tam tur iekšā vajadzētu uzcelt pāris gāzes kameras un sākt pamazām atbrīvot cilvēci no šīm sabiedrības pabirām, kas nejēdz pieturēt savu pūsli.
Man šķiet, ka tā ir tāda aksioma - ja sabiedriskais transports nebrauc cauri centram, tad ir garantēts, ka tas smirdēs kā no elles tikko izlīdis. Nē nu, es jau neuzskatu, ka esmu labāks par šiem netīrīgajiem lopiem. Man vienkārši tik ļoti nepatīk jaunatklātā smaržu pasaule, ka es burtiski jūku prātā.
Patiesību sakot, man šī maņa riebjas, jo beidzot es sajūtu, cik lielā sūdu bedrē es atrodos. Piemēram Āgenskalnā visas ieliņas ir burtiski noklātas ar suņu sūdiem. Es nepārspīlēju. NOKLĀTAS. Tipa tā kā fermās parasti ir, tikai tur cilvēki valkā galošas vai gumijas zābakus, lai varētu pa tiem sūdiem mīcīties, bet šeit visi vazājas lakādas kurpītēs. Un treniņbiksēs. Anyway, taisnības labad jāsaka, ka fermās parasti arī tiek šad un tad iztīrīts, tomēr uz ielām laikam atrodas vismaz 10 gadus netīrīta huiņa. Man atkal ir sajūta, ka es nepārspīlēju.
Tad vēl sabiedriskais transports. Nemaz jau nerunājot par to, ka man pēdējā laikā jābrauc maršrutā, kurā pārvietojas tā sabiedrības daļa, kas ir aizmirsusi par ziepju eksistenci, tam visam klāt vēl nāk tādi izgājieni kā piemīzti autobusa stūri. Piemēram šorīt man likās, ka tas nemaz nebūtu tik ļauni, ja visam Āgenskalnam apjoztu apkārt dzeloņdrāšu žogu, iekšpusē dzīvojošos vienkārši pasludinātu par netīriem cūkām, un vietvārdu Āgenskalns pārdēvētu par Neue Auschwitz. Pēc tam tur iekšā vajadzētu uzcelt pāris gāzes kameras un sākt pamazām atbrīvot cilvēci no šīm sabiedrības pabirām, kas nejēdz pieturēt savu pūsli.
Man šķiet, ka tā ir tāda aksioma - ja sabiedriskais transports nebrauc cauri centram, tad ir garantēts, ka tas smirdēs kā no elles tikko izlīdis. Nē nu, es jau neuzskatu, ka esmu labāks par šiem netīrīgajiem lopiem. Man vienkārši tik ļoti nepatīk jaunatklātā smaržu pasaule, ka es burtiski jūku prātā.
Link | ir doma {5} | Add to Memories
somatic nightmare pt.2
Mar. 11., 2011 | 10:41 am
Patiesībā atmest smēķēšanu nav grūti, ja neskaita to ķīmisko atkarību, kas tavam ķermenim dara pāri.
Nav grūti izdarīt to, ko tu patiešām vēlies. People who say otherwise are weak.
Ir dīvaini, cik ļoti pīpēšana ir ietekmējusi manu dzīvi. Visu to var just tikai tagad, kad tu saproti, ka tavā dzīvē ir lieli tukšumi, ko aizpildīja ar pīpēšanu saistītas aktivitātes. There is a disjointed feeling. Viss tagad ir kā milzīgs teksta blāķis bez pieturzīmēm teikumu beigās.
Un tagad domājot par šīm zaudētajām iespējām, nākas secināt, ka pīpēšanai tomēr ir ārkārtīgi daudz plusu, bet tikai viens liels un trekns mīnuss - veselības pasliktināšanās. Smēķēšanai ir foršs sociālais faktors, ko iespējams vēlāk aprakstīšu sīkāk.
Vienkārši ir dīvaini apzināties, cik dziļi smēķēšana cilvēku ietekmē.
Nav grūti izdarīt to, ko tu patiešām vēlies. People who say otherwise are weak.
Ir dīvaini, cik ļoti pīpēšana ir ietekmējusi manu dzīvi. Visu to var just tikai tagad, kad tu saproti, ka tavā dzīvē ir lieli tukšumi, ko aizpildīja ar pīpēšanu saistītas aktivitātes. There is a disjointed feeling. Viss tagad ir kā milzīgs teksta blāķis bez pieturzīmēm teikumu beigās.
Un tagad domājot par šīm zaudētajām iespējām, nākas secināt, ka pīpēšanai tomēr ir ārkārtīgi daudz plusu, bet tikai viens liels un trekns mīnuss - veselības pasliktināšanās. Smēķēšanai ir foršs sociālais faktors, ko iespējams vēlāk aprakstīšu sīkāk.
Vienkārši ir dīvaini apzināties, cik dziļi smēķēšana cilvēku ietekmē.
Link | ir doma {2} | Add to Memories
somatic nightmare
Mar. 10., 2011 | 01:16 pm
Nolēmu gavēņa laikā nepīpēt. Nolēmu arī pierakstīt savas sajūtas. Te jau būs daži pieraksti.
08.03. izpīpēju pēdējo cigareti un aizgāju gulēt.
09.03. no rīta viss normāli. ap pusdienlaiku sākas dīvainas sajūtas - ārkārtīgi augsts spiediens, svīšana, ļoti reibst galva. pret vakaru vidusausī ir tāda sajūta kāda rodas lidmašīnās 3K augstumā. nav iespējams produktīvi pastrādāt, jo nevar koncentrēties. sāp ausis no spiediena. sāp muskuļi. doma par pīpēšanu šķiet pretīga, bet nenormāli gribas uzpīpēt, lai pārtrauktu šīs mocības. pa nakti grūti iemigt, jo liekas, ka pārsprāgs galva. asinis pa degunu. I feel like a crack whore.
10.03. no rīta nedaudz sāp ausis, tipa kā atbalss no vakardienas. fiziskā sajūta ir normāla. gribas uzpīpēt, jo pietrūkst psihosomatiskās darbības, bet doma par dūmiem sevī šķiet pretīga. saprotu, ka mans dienas ritējums sastāv it kā no maziem blokiem, starp kuriem vienmēr esmu pīpējis. tagad šajās starpās nav ko iesākt; bezmērķīgi klīstu pa studiju tā vietā. ārā vairs nesalst rokas, bet tas laikam ir pavasaris.
es: "mums vajag nopirkt tualetes papīru".
kolēģi: "tu visu rulli nopīpēji, ja?"
08.03. izpīpēju pēdējo cigareti un aizgāju gulēt.
09.03. no rīta viss normāli. ap pusdienlaiku sākas dīvainas sajūtas - ārkārtīgi augsts spiediens, svīšana, ļoti reibst galva. pret vakaru vidusausī ir tāda sajūta kāda rodas lidmašīnās 3K augstumā. nav iespējams produktīvi pastrādāt, jo nevar koncentrēties. sāp ausis no spiediena. sāp muskuļi. doma par pīpēšanu šķiet pretīga, bet nenormāli gribas uzpīpēt, lai pārtrauktu šīs mocības. pa nakti grūti iemigt, jo liekas, ka pārsprāgs galva. asinis pa degunu. I feel like a crack whore.
10.03. no rīta nedaudz sāp ausis, tipa kā atbalss no vakardienas. fiziskā sajūta ir normāla. gribas uzpīpēt, jo pietrūkst psihosomatiskās darbības, bet doma par dūmiem sevī šķiet pretīga. saprotu, ka mans dienas ritējums sastāv it kā no maziem blokiem, starp kuriem vienmēr esmu pīpējis. tagad šajās starpās nav ko iesākt; bezmērķīgi klīstu pa studiju tā vietā. ārā vairs nesalst rokas, bet tas laikam ir pavasaris.
es: "mums vajag nopirkt tualetes papīru".
kolēģi: "tu visu rulli nopīpēji, ja?"