THE BLOG - winter

my friend's addicted to cocaine, smoking day and night... šī dziesma ir lēna, smaga un patīkama, tā rada noskaņu. tā dziesma ir no best alternative ballads izlases, kas reiz kādā pasākumā bija uzlikta un atkārtoti griezās visu nakti, kamēr mēs uz palodzes jauki pavadījām laiku.

birojs viss tukšs un tumšs, kaut kur otrā galā telpai deg viena galda lampiņa un uz sienas met dīvainas ēnas. baigais noskaņojums uz kaut ko tādu klusu, mierīgu un patīkamu. kaut kādu foršu ūdenspīpes pīpēšanu aplī zem paradise lost vai kaut kā tā. simts gadus nekā tāda nav bijis. tagad viss ir citādāk, mēs tā vairs nedarām, mums tas vairs nepatīk. mēs pat vairs noteikti nespējam to sajūtu noķert.

un storijs jau tomēr par to, ka šovakar atkal nav ko iesākt. brīžiem uznāk dusmas uz pārziemotājiem, kas ar mani nevēlas tusēties, bet ielien savās migās un tad tur māna sevi ar to, cik mīlestība ir jauka un patīkama. un pavasarī, kad mīlestība jau būs apnikusi, viņi izlīdīs no savām migām un vilks mani uz visām pusēm, līdz man atkal no negulēšanas un pārguruma iemetīsies zili riņķi zem acīm. bet man tas patiks un es nedusmošos. tā laikam ir dabiskā kārtība, kuru nevajag izjaukt vai traucēt. just go with the flow.

ko pie velna lai iesāk piektdienas vakarā? nezinu pat, ko gribas.