3D likstas
Jan. 25., 2011 | 07:52 pm
No:: her_crow
Sigita man šodien atsūtīja linku, kurā viens svarīgs čiekurs izsakās, ka 3D nekad nebūs nākotnes kino industrijā, jo evolūcija mūs nav aprīkojusi ar spēju ilgstoši fokusēt acis turpu šurpu. Grims uzreiz sabozās kā gailis, un paziņoja, ka viņš (kā vienmēr) par visu zina labāk, attiecīgi - 3D filmas esot teh shit.
nolēmu, ka man ir jāpalasa par šo lietu nopietnāk. pāris lietas, ko izdevās atrast:
vēsture liecina, ka trešā dimensija filmām parasti ir tikusi pielikta tikai komerciālos nolūkos, ar retiem izņēmumiem, piemēram Hičkoka "Dial M For Murder". astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados 3D pārsvarā ir bijis B klases filmās ar praktiski nekādu māksliniecisko vērtību.
pašreizējām 3D metodēm - RealD un XpanD - ir krietni samazināta attēla kvalitāte. tām ir izplūdušāks un tumšāks attēls. šīs ir tehniskas blakusparādības, kas rodas konvertējot filmu no 2D uz 3D and no one can do shit about it. Kamerons izmēģināja filmēt ar divām kamerām uzreiz, kas palīdzēja attēla asuma jautājumos, but still - neviens nevar projicēt vienu bildi pa virsu otrai un cerēt, ka kopējais attēls nekļūs tumšāks. though, it is beyond me, kapēc neviens nevar šo problēmu kaut kā atrisināt, neitralizējot vienādu krāsu pārklājošos pikseļus or something like that.
tomēr viena no galvenajām lietām, par ko kritizē 3D, ir neefektīva tehnikas izmantošana - izņemot bezjēdzīgas ainas, kurās objekti lido skatītājiem sejā, 3D būs maz reālas ietekmes uz filmu. tapēc visādiem pārgudriem čiekuriem rodas jautājums - vai 3D ir vieta naratīvā kino? pēc divdesmit gadiem, kopš 3D tehinka eksistē, viņiem gribētos teikt, ka nē. kapēc?
tapēc, ka ja salīdzina jebkuras filmas 2D un 3D versiju, kļūst skaidrs, ka pievienotā dimensija neko nedod filmas naratīvam; arī samazinātā attēla kvalitāte nedara pilnīgi neko, lai uzlabotu filmas vizuāli māksliniecisko pusi.
vobšem ir tā - man 3D filmas nepatīk. pirmkārt - tehnoloģija vēl nav attīstījusies tik tālu, lai būtu jēga 2D vietā iet uz 3D; otrkārt - neviens režisors ar 3D nekad nav izdarījis neko labāku kā vien sviedis skatītājiem sejā dažādas lietas. so there is no point. hope it gets better.
nolēmu, ka man ir jāpalasa par šo lietu nopietnāk. pāris lietas, ko izdevās atrast:
vēsture liecina, ka trešā dimensija filmām parasti ir tikusi pielikta tikai komerciālos nolūkos, ar retiem izņēmumiem, piemēram Hičkoka "Dial M For Murder". astoņdesmitajos un deviņdesmitajos gados 3D pārsvarā ir bijis B klases filmās ar praktiski nekādu māksliniecisko vērtību.
pašreizējām 3D metodēm - RealD un XpanD - ir krietni samazināta attēla kvalitāte. tām ir izplūdušāks un tumšāks attēls. šīs ir tehniskas blakusparādības, kas rodas konvertējot filmu no 2D uz 3D and no one can do shit about it. Kamerons izmēģināja filmēt ar divām kamerām uzreiz, kas palīdzēja attēla asuma jautājumos, but still - neviens nevar projicēt vienu bildi pa virsu otrai un cerēt, ka kopējais attēls nekļūs tumšāks. though, it is beyond me, kapēc neviens nevar šo problēmu kaut kā atrisināt, neitralizējot vienādu krāsu pārklājošos pikseļus or something like that.
tomēr viena no galvenajām lietām, par ko kritizē 3D, ir neefektīva tehnikas izmantošana - izņemot bezjēdzīgas ainas, kurās objekti lido skatītājiem sejā, 3D būs maz reālas ietekmes uz filmu. tapēc visādiem pārgudriem čiekuriem rodas jautājums - vai 3D ir vieta naratīvā kino? pēc divdesmit gadiem, kopš 3D tehinka eksistē, viņiem gribētos teikt, ka nē. kapēc?
tapēc, ka ja salīdzina jebkuras filmas 2D un 3D versiju, kļūst skaidrs, ka pievienotā dimensija neko nedod filmas naratīvam; arī samazinātā attēla kvalitāte nedara pilnīgi neko, lai uzlabotu filmas vizuāli māksliniecisko pusi.
vobšem ir tā - man 3D filmas nepatīk. pirmkārt - tehnoloģija vēl nav attīstījusies tik tālu, lai būtu jēga 2D vietā iet uz 3D; otrkārt - neviens režisors ar 3D nekad nav izdarījis neko labāku kā vien sviedis skatītājiem sejā dažādas lietas. so there is no point. hope it gets better.