THE BLOG - back from hell

esam atpakaļ. bļe, mēs gandrīz atstiepāmies no tās dzeršanas. piektdienas vakars bija viens no tiem jaukajiem vakariem, kurus es atceros caur galīgu miglu. ļoti reti man gadās tik šausmīgi aizliet seju, ka raustās bilde kā klubā pie stroboskopa. šis uztveres efekts ir dīvains, bet tajā pat laikā ļoti izbaudāms. sestdien pa dienu jau no paša rīta sākām smelt un nesanāca pa dienu atpūsties, so sestdienas vakars izdevās tāds bezformīgs, ja neskaita Grimu, kurš bija tik lielā pālī, ka izklaidēja arī visus pārējos.

protams pasākums neiztika bez traumām. kārtējo reizi bezdievīgā dzērāju saietā sevi traumēja cilvēks, kurš alkoholu nelieto - Kamazs. viņš sev tā pamatīgi iegrieza kājā, kāpjot ārā no dīķa pēc pirts. skats bija diezgan jauks - Kamazs iečāpo pa durvīm, nupat izkāpis no dīķa, kūpošs un laimīgs, un tad tu pamani, ka viņam no ceļa ar normālu strūklu (strūklaku..?) gāžas asinis. es nepārspīlēju, bija kā labā hack and slash filmā, there were blood splatters all over the place. bija arī patīkami redzēt, ka neviens tā baigi nemuļķojās riņķī un visai operatīvi tika pielietoti pirmās palīdzības paņēmieni, kas visiem šoferīšiem ir must know, un Kamazs momentā tika aizvests uz slimnīcu, kur viņam uzlika pāris šuves.

pasākums bija diezgan jauks, bet tā vispār man jāsaka, ka esmu vīlies atsevišķos cilvēkos un viņu skaudībā. es citādi to nespēju raksturot. viņiem visur jābāž savs deguns un jāizsakās par notikumiem, kas gluži vienkārši nav viņu darīšana. kapēc nevar vienkārši baudīt dzīvi, bez šāda everpresent nosodījuma? uzvelk, bļe.