kanariņš - [entries|archive|friends|userinfo]
helvetica

[ userinfo | sc userinfo ]
[ archive | journal archive ]

[Apr. 19th, 2015|05:12 pm]
Previous Entry Add to Memories Tell A Friend Next Entry
linkpost comment

Comments:
From:[info]antons_v
Date:April 19th, 2015 - 08:34 pm
(Link)
Es viņiem piekrītu. Mūsu brīvība ir jāizcīna mums pašiem un jābūt pateicīgiem jebkuram, kurš gatavs mirt par to kopā ar mums.
[User Picture]
From:[info]helvetica
Date:April 19th, 2015 - 10:19 pm
(Link)
ir karš uz zemes un karš galvā. To, kas uz zemes var arī cīnīt ar ieročiem, bet līdz tam būtu baigi labi priekšlaicīgi neuzraut pāris granātas savā galvā.

(Man, piemēram, izziņas vērta šķiet dāņu taktika nacistu okupācijas laikā. Tādā ziņā, atšķirībā no latviešiem, dāņu kolaboracionistus zviedri paņēma pie sevis, tāpat kā jūdu gadījumā šiem nav tik ļoti neērti ar vienu pakaļu uz diviem krēsliem jāmēģina sasēdēt, kā tas ir letiņiem, leišiem, poļiem u.c.)

jeb banāli runājot: kas un cik vērtas ir tās vērtības, par kurām cīnīties?
From:[info]antons_v
Date:April 19th, 2015 - 11:42 pm
(Link)
Man jau likās, ka te ir n-tās noklusētās premisas. Protams, ka galva jātur tīra.

Bet tieši tādēļ nevar izvairīties no zināma subjektīvisma. Proti, man skaidrs, kādēļ es par kaut ko cīnos. Vai tas ir tas pats, par ko cīnās citi, es šaubos. Un kaut kādā ziņā tas pat nav svarīgi - tolerance (līdz robežai, protams). Proti, varu mierīgi tupēt ierakumos ar visādiem frīkiem, tik ilgi, kamēr saskan pamatuzstādījums par to, ka cīnāmies par LV brīvību. Par to, ko katram nozīmē "brīvība" ir jēga diskutēt tikai pēc tam, kad tā ir stabili nodrošināta.
[User Picture]
From:[info]helvetica
Date:April 20th, 2015 - 12:05 am
(Link)
tavā komentārā atzīmējams būtu vārds "cīnīties", kas ir viena no lielajām noklusētajām lietām ierakstā. Piemēram, tu, vai esi jau pierakstījies zemessargos? Gudri dirst nav malku cirst, tā teikt. Kā arī retorika, kuras ietvaros cīņa ir kaut kāda dramatiska rīcība ar krūti uz ambrazūru, lai gan, man ir nelabas aizdomas, ka lielākajai daļai cilvēku the parasto, kā arī varbūt daļai militārpersonu, karsta konflikta gadījumā (nu, sorrī, bet Latvijā ne tuvu nekas nav karsts šajā ziņā) neviens neko daudz neprasa, dramatiskajiem žestiem izradās nav daudz laika un vietas vai tie notiek tur, kur neviens tāpat neredzēs un nenovērtēs, tip, kas un kā ir 'cīnīties' bez drāmas.. treškārt, vai gadījumā nevarētu dabūt labu rezultātu arī, ja cilvēkus, tā vietā, lai trenētu par militārpersonām, labāk skolotu par ārstiem, ugunsdzēsējiem, inženieriem, seku likvidētājiem etc. (es zinu, ka tas pārklājas, bet tie otrie nelieto ieročus). u.t.t., u.t.jp. retoriskas frāzes kosmosā, nav nekas būtisks