|
Apr. 19th, 2015|10:19 pm |
ir karš uz zemes un karš galvā. To, kas uz zemes var arī cīnīt ar ieročiem, bet līdz tam būtu baigi labi priekšlaicīgi neuzraut pāris granātas savā galvā.
(Man, piemēram, izziņas vērta šķiet dāņu taktika nacistu okupācijas laikā. Tādā ziņā, atšķirībā no latviešiem, dāņu kolaboracionistus zviedri paņēma pie sevis, tāpat kā jūdu gadījumā šiem nav tik ļoti neērti ar vienu pakaļu uz diviem krēsliem jāmēģina sasēdēt, kā tas ir letiņiem, leišiem, poļiem u.c.)
jeb banāli runājot: kas un cik vērtas ir tās vērtības, par kurām cīnīties? |
|