Man jau likās, ka te ir n-tās noklusētās premisas. Protams, ka galva jātur tīra.

Bet tieši tādēļ nevar izvairīties no zināma subjektīvisma. Proti, man skaidrs, kādēļ es par kaut ko cīnos. Vai tas ir tas pats, par ko cīnās citi, es šaubos. Un kaut kādā ziņā tas pat nav svarīgi - tolerance (līdz robežai, protams). Proti, varu mierīgi tupēt ierakumos ar visādiem frīkiem, tik ilgi, kamēr saskan pamatuzstādījums par to, ka cīnāmies par LV brīvību. Par to, ko katram nozīmē "brīvība" ir jēga diskutēt tikai pēc tam, kad tā ir stabili nodrošināta.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

tavā komentārā atzīmējams būtu vārds "cīnīties", kas ir viena no lielajām noklusētajām lietām ierakstā. Piemēram, tu, vai esi jau pierakstījies zemessargos? Gudri dirst nav malku cirst, tā teikt. Kā arī retorika, kuras ietvaros cīņa ir kaut kāda dramatiska rīcība ar krūti uz ambrazūru, lai gan, man ir nelabas aizdomas, ka lielākajai daļai cilvēku the parasto, kā arī varbūt daļai militārpersonu, karsta konflikta gadījumā (nu, sorrī, bet Latvijā ne tuvu nekas nav karsts šajā ziņā) neviens neko daudz neprasa, dramatiskajiem žestiem izradās nav daudz laika un vietas vai tie notiek tur, kur neviens tāpat neredzēs un nenovērtēs, tip, kas un kā ir 'cīnīties' bez drāmas.. treškārt, vai gadījumā nevarētu dabūt labu rezultātu arī, ja cilvēkus, tā vietā, lai trenētu par militārpersonām, labāk skolotu par ārstiem, ugunsdzēsējiem, inženieriem, seku likvidētājiem etc. (es zinu, ka tas pārklājas, bet tie otrie nelieto ieročus). u.t.t., u.t.jp. retoriskas frāzes kosmosā, nav nekas būtisks

(Reply to this) (Parent)