Jā, un?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tavi komentāri gan liecina par pretējo.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Kādā ziņā?

(Reply to this) (Parent) (Thread)

piedod, bet man diskusija, kas balstīta uz "gudra padiršana padiršanas pēc" nav saistoša.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

nesaprotu, kāds skars gudrai padiršanai. it kā jūsu pozīcija būtu kaut kas pašsaprotams un galēji racionāls, kam iebilst nozīmē 'gudri dirst diršanas pēc'

(Reply to this) (Parent)

Tiešām, kādā ziņā? Jo es, piemēram, vēža slimniekā (viņa agonijā, ciešanās, jā, arī vēlmē, lai sāpes izbeidzas) drīzāk visbiežāk redzu izmisīgu vēlmi un gribu dzīvot.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

kā jau augstāk norādīju - nav vēlmes izvērst diskusiju. Tu runā par lietām, par kurām maza sajēga.

Mana ikdiena paiet strādājot ar mirstošiem cilvēkiem.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Un tam, ka tava ikdiena paiet strādājot ar mirstošiem cilvēkie, uzreiz automātiski jānodrošina tavu spriedumu un viedokļa valence, patiesums un stingrā pamatotība? Varbūt mana ikdiena arī paiet strādājot ar mirstošiem cilvēkiem, neesmu to teicis, nu un.

(Reply to this) (Parent)

Tie gadījumi, kad cilvēks patiešām vēlas mirt un ir bezcerīgs, ir daudz retāki, nekā mēs šajā diskusijā to vēlētos atzīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tapat ka visadu uzslanojumu del mes ari nevelamies izsvert iespeju, ka varetu gribet izbeigties ari ne galejos/bezcerigos stavoklos un sada velme nav nekas tragisks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

To dažādo uzslāņojumu dēļ cilvēki, domājams, jau kopš laiku sākuma tik un tā ir izvēlējušies pašnāvēties (jautājums, protams, paliek par to, cik tālu tā ir brīva/nebrīva izvēle). Un tie pārējie, palikušie, domājams, jau kopš laiku sākuma - par spīti šķietami vērtībneitrālajam un vienaldzīgajam nāves faktam - to bieži vien (reizēm arī nē) ir uztvēruši visnotaļ traģiski. Kuram no abiem taisnība, kuram lielāks svars

(Reply to this) (Parent)