Tie gadījumi, kad cilvēks patiešām vēlas mirt un ir bezcerīgs, ir daudz retāki, nekā mēs šajā diskusijā to vēlētos atzīt.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

Tapat ka visadu uzslanojumu del mes ari nevelamies izsvert iespeju, ka varetu gribet izbeigties ari ne galejos/bezcerigos stavoklos un sada velme nav nekas tragisks.

(Reply to this) (Parent) (Thread)

To dažādo uzslāņojumu dēļ cilvēki, domājams, jau kopš laiku sākuma tik un tā ir izvēlējušies pašnāvēties (jautājums, protams, paliek par to, cik tālu tā ir brīva/nebrīva izvēle). Un tie pārējie, palikušie, domājams, jau kopš laiku sākuma - par spīti šķietami vērtībneitrālajam un vienaldzīgajam nāves faktam - to bieži vien (reizēm arī nē) ir uztvēruši visnotaļ traģiski. Kuram no abiem taisnība, kuram lielāks svars

(Reply to this) (Parent)