|
[Sep. 19th, 2014|09:27 am] |
ar velosipēdu es tā arī neesmu sākusi braukt, jo man bail un ir nepatīkami. Ne tik daudz no satiksmes, bet no visas tās atmosfairas, kas pavada "šoferi - pidari, velosipēdisti - pidari" dirskursu. Izskatās, ka varētu arī ar auto tomēr nesākt braukt. Jo, nu, ceļu satiksmes noteikumu pirmajos pantos ir rakstīts, ka stiksmes dalībniekam jāizpilda noteikumi un normatīvo aktu prasības, kas nosaka ceļsat. dalībnieku pienākumus un, ka katram ceļsat dalībniekam ir tiesības uzskatīt, ka arī citas personas ceļu satiksmes norisē izpildīs noteiktās prasības, taču autoskolā ar apskaužamu regularitāti atkārto "esi vilku barā - kauc līdzi" (gadījumos, kad esi vienīgais, kurš kko izpilda pēc noteikumiem, tādējādi traucējot 99% nepareizi darošo satiksmes dalībnieku) un "palaid idiotu - savu galu viņš atradīs pats", nemaz nerunājot par asprāšiem, kuri jau gadiem brauc bez tiesībām, taču skolas testos nevar savākt pat pusi pareizu atbilžu.
tas tā, īsas pārdomas zilā vakarā, jeb rītā uz Turgeņeva - Lāčplēša ielas, kur es atklāju, ka - nenosaucot visu citu ābeces debīlismu, ko auto un moto šoferi tur izpilda ar uzviju, automobiļi var uzrīkot sastrēgumu pat uz ar nepārtrauktu līniju norobežota velosipēdistu celiņa. |
|
|
Comments: |
Varu nomierināt. Arī gājēji ir pidari.
O,ja, neruna.. Vienigais - kajas ir defaultais settings, zemak par tam krist vairs nav kur.
es braucu ar velosipēdu lielākoties pa gājēju celiņiem (manā maršrutā nekur nav veloceliņu) un lieku mīksto uz visu dirskursu. Tā vienkārši ir 3-4x ātrāk nekā iet ar kājām.
| From: | ttp |
Date: | September 19th, 2014 - 12:00 pm |
---|
| | | (Link) |
|
aizvakar izbraucu cauri rīgai ar mašīnu, bez jebkādām grūtībām, ievērojot satiksmes noteikumus, sunshine in my mind vienmēr būs kam kas nepatiks un jau vairāk nepatiķi vienviet, jo skaļāk, bet ir vienkārši mute poga un izved skaito bērīti pastaigā, kaut vai uz biķernieku trasi vai mežu vai jumtu
| From: | pepija |
Date: | September 22nd, 2014 - 01:18 pm |
---|
| | | (Link) |
|
dzīvesvietas maiņa uz attāliem nostūriem piespieda mani beidzot iemacīties braukt ar auto un darīt to katru dienu. nu neko, braucu pa saviem konkrētajiem maršrutiem, cenšos ievērot, kas ievērojams un uztvert satiksmi mierīgi. reizēm uz ceļa ir tāda sajūta, ka ļaudīm galamērķī kaut kas tieši šobrīd piedeg, bet mani pieredzējušākie ģimenes šoferi vienmēr mierina, lai braucu kā jābrauc, lai tie, kam vairāk vajag, skien, lien, taurē...arī ar +10 pie atļautā (iekļaujoties plūsmā, kā teikt) vienmēr kādi aizskrien garām. nu stresaina cilvēkiem dzīve, ko padarīsi | |