Comments: |
| From: | oblica |
Date: | September 11th, 2013 - 01:09 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Un kāpēc tad Tu nemaksā to kredītu par savu dzīvokli? Vienai daļai vnk kredītu nedod, vienai daļai nav līdzekļu pirmajai iemaksai, viena daļa nevēlas uzņemties ilgtermiņa saistības, viena daļa nav droša, ka pēc pusgada jau nebūs citā valstī... Cilvēki izvēlas īrēt vai ir spiesti īrēt dažādu apstākļu dēļ un, ja ir iespēja tādā veidā gūt kādu labumu tam, kurš ir spējīgs uzņemties kredītsaistības, tad kas tur tāds?
nekas "tāds". Es vnk mēģinu pati sev par prieku saprast "labuma gūšanas" ētiku, cik tālu un kas man ir pieņemams vai nav.
un par to pirmo teikuma daļu, lūk, arī domāju.. jo starpība starp pirkt un īrēt šobrīd ir visai maza (vismaz tam, kas mani varētu interesēt)
| From: | oblica |
Date: | September 11th, 2013 - 01:34 pm |
---|
| | | (Link) |
|
Nu, mana māsīca tieši tā arī izdarīja - tagad maksā mazāk par kredītu, nekā iepriekš par īri. Es, diemžēl, vēl neesmu spējīga sakasīt pirmajai iemaksai.
Protams. Viss jautājums ir pirmajā iemaksā, kuru tagad, pretstatā treknajiem gadiem, bankas ir uzlikušas 10%-30% no dzīvokļa cenas.
Cilvēkiem, kuriem ir nauda pirmajai iemaksai, un kā jau norādīja iepriekš, ir paredzami stabili ienākumi tuvākos 10-20 gadus, kā arī nav vēlmes migrēt apkārt, diezgan droši varētu būt jēdzīgāk dzīvokli pirkt nekā īrēt.
Savukārt izīrē cilvēki dzīvokļus, lai nosegtu kredītus diezgan lielā mērā arī tāpēc, ka viņiem samazinājušies ienākumi attiecībā pret laiku, kad ņēma kredītu. Savukārt, ja viņi no dzīvokļa atsakās, tad 99% gadījumos viņi TIK UN TĀ PALIEK BANKAI PARĀDĀ starpību starp to cenu, par kādu dzīvokli var pārdot un to naudu, ko viņi no bankas aizņēmušies (pārsvarā treknajos gados).
Ja man tagad kardināli samazinātos ienākumi un es atdotu bankai savu kreditēto dzīvokli, es tik un tā būtu spiests maksāt vēl vismaz 20-30 tūkstošus viņiem, jo visticamākais par to cenu, kādu es pirku, banka viņu pārdot nevarētu. Tas ņemot vērā arī to, ka bankai JAU ir samaksātas summas n-tajos tūkstošos kredīta ietvaros.
Es personiski domāju, ka ir diezgan loģiska cilvēku vēlme nenonākt šādā situācijā un līdz ar to vēlme izīrēt dzīvokli par +/- kredīta cenu un pašam dzīvot kaut vai kambarī ir drusku eksistenciālāka, nekā vienkārši nevēlme atbrīvoties no apgrūtinoša īpašuma.
tas aspekts par palikšanu bankai parādā arī, ja atgriez viņiem savu īpašumu, ir nedaudz perverss un es zināmā mērā saprotu cilvēkus, kas paņēmuši "treknajos gados" un tagad ir uzkārušies, šajā ziņā var vienīgais ieteikt labāk izvērtēt savus finansiālos prospektus, bet minētā prakse notiek arī šeit un tagad, tb., cilvēki (kurus turu prātā, par šo rakstot) neņem vairs dzīvokļus pāri savai reālai rocībai, nu, izvēlas tādus normālus, adekvātus, taču nemaz negrasās paši tur ieguldīt ko vairāk par pirmo remontu, kā arī rēķinās, ka īrnieku maksātais nosegs arī daļu viņu pašu - ne ar konkrēto "īpašumu" - saistītos izdevumus..
Nu, jā. Atšķirībā no pirmskrīzes laika, tie acīmredzot ir cilvēki, kam kaut kāda nauda ir. Un viņi to izvēlas ieguldīt šādi. Nekustamais īpašums tiek pirkts nevis kā lēbenrauma uzlabojums, bet tieši kā ieguldījums, kuram ir jāatnes piķis.
Veids, kā to dara arī visur citur pasaulē. Iespējams, to var uzskatīt par neētisku rīcību, tad par tādu droši vien jāuzskata arī visa cita būtisku resursu pirkšana tirgošanās/iznomāšanas nolūkā.
Etika tas ta, bet man nepatik, ka ires cenu tirgus kaut kads neadekvats (Pareizak sakot price-performance attiecibas dramatiskas) un es gribetu minet, ka viens no sis tendences iemesliem ir sis. Bet varbut kludos.
Droši vien tas ir viens no iemesliem. Tai pat laikā, dzīvokļu tirgus ir ļoti ļoti dažāds — fragmentēts laikam ir pareizs vārds?
Spriežot pēc saviem paziņām, ja nav steigas un ir laika brauzēt ar telefonu pa rokai, var atrast daudz labākus piedāvājumus, nekā ātri pārskrienot ar aci. Gan +/- OK 2istabu dzīvoklis Čakenē par Ls90/mēn, gan tepat manā mājā nupat bija pāris stāvus augstāk atbrīvojies diezgan smuks 2istabnieks par, laikam 150/mēn -- bet to arī tai pat dienā izķēra, šķiet. | |